Pirmais ir, spiest "page down", paskatīt bildes, saprast, ka viss slikti, nav STANSS un plīte, un ierakstīt kaut ko rupju.
Otrais variants ir
Bilžu daudz, spoilerus nelietoju. Mans topiks, kā gribu, tā rakstu.
Tā kā mūsu lokā ir vairāki jaunpienācēji, īsi iepazīstināšu ar saviem ex drapakiem.
Number one: mans E34 535i.
Nopirku laikam 2010tajā gadā par 450ls no pāķa pilnīgi nobrauktu un nojātu, sagrūdu daudz naudas, sataisīju braucamu un spolējamu, spolēju visur, kur var un, kur nevar, auto izskatījās pēc sūda, bet tehniski bija labs. Pārdevu par tādu pašu summu čomam, jo braucu strādāt uz ārzemēm. Čoms nošķīla apmēram 20min pēc iegādes.
Number two: E30 316i.
Kad 2012.gadā atbraucu no Vācijas, nopirku no čoma labu E30 par kkādiem 2k eur. FL kupeja, maz rūsas, M52B28, daudz jaunu detaļu, dzīvs auto, utt. Saliku kkādu mūziku, šo, to bišķi paremontēju, vizinājos, turpināju spolēt. Pārdevu lietotājam Ch, jo vairs nevarēju atļauties uzturēt auto. Neesmu no tiem, kuri uzskata, ka ar 400-500eur algu var atļauties normāli uzturēt auto.
Ar E30 pārdošanu mana hobijauto ēra beidzās. Turpināju spamot pa forumu, bet auto jomā viss bija apklusis. Sāku mēģināt roku savā biznesā un visas finanses tika sagrūstas, lai varbūt kaut kad nākotnē varētu būt pats sev saimnieks un paprovēt, kā tad tas īsti ir - ne pie viena nestrādāt un darīt to, kas patīk. Ar dāmu ikdienā gāzām ar viņas Audi A4B6 1.9tdi, kurš pēc kāda laika tika iemainīts pret E36 325TDS, ar kuru braucam joprojām (audim divas reizes tika taisīts motors un bundža bija skumja, tāpēc arī samainījām).
Ar laiku sākām saprast, ka mums vajag katram savu auto, jo nereti vienam jāskrien uz vienu pusi, otram - uz otru un ar vienu auto ir čakarīgi.
Sākām domāt, ko lai iepērk. Es domāju, ka otru auto var ņemt ar mazāku "daily" statusu, jo otrs auto tomēr ir "otršķirīgs", tāpēc var pameklēt arī ko interesantāku, nekā kkādu MK5 golfu, Volvo V70 vai ko tamlīdzīgu, ar ko tagad puse Latvijas rullzo. (Nu tik loģisks teikums sanāca...

SS'ā pirms apmēram gada/pusotra stāvēja E28 520i pelējuma zaļā krāsā par kkādiem 2k eur. Joka pēc aizbraucu apskatīties, auto bija Motormuzeja līmenī. Neviena rūsas punkta, neviena saplēsta diedziņa salonā, viss ļoti tight. Paprasīju čalim par iespēju iemaksāt rokasnaudu un vēlāk visu pārējo, čalis piekrita, bet, kad zvanīju, lai nodotu monētas, čalis atmetās. Pats esmu vainīgs, bomzis. Ja būtu aizbraucis ar brūnu dermantīna koferi, kurā 20 eur nomināla banknotēs būtu divi tūkstoši Latvijas valsts Eiro, sterilais E28 būtu mans. Bet, kā vecā tautas parunā zināms, nav rociņu, nav cepumiņu.
Kādu nedēļu staigāju apkārt bēdīgs, tad Drivers bija ielicis tirgoties sarkanu E28 ar ETA mataru un bēšu salonu. Aizbraucu apskatīties, bija baigi sapuvis, glāzes čau, sliekšņi čau, emo, me atkal bēdīx.
Tad pēkšņi atcerējos, ka no tehnikuma laikiem man bija viens čoms, kurš simts gadus atpakaļ bija nopircis E28 ar domu, ka cels augšā. Labu laiku tas E28 vienkārši stāvēja pie viņa pagalmā. http://www.facebook.com----" onclick="window.open(this.href);return false;>messages---->Eu, bembis vēl ir?-----> Ir, brauc šurp.
Mkay, sarunājām aizbraukt pie viņa apskatīties.
Šādu es to auto ieraudzīju: » Skatīties Youtube
Auto stāvēja bez purna, salonā gāzās ūdens, viss bija sapelējis un bēdīgs. Es saku: "Iemetam aķi un paskatamies, ko būs."
+ klemme, aizdedzes atslēga, "KLEKLEKLEKLEKLEKLEKLE, PUK, PUK, KLEKLEKLE KLE BRAAAAAAAAAAAAP!"
Šrots pieleca uzreiz. Hmm, izskatās jau biki labāk. Sarunājām uzbraukt uz pacēlāja.
Uzbraucām uz pacēlāja, izskatījās šādi:
Grīda laba, sliekšņi bišķiņ lūdz pēc elektroda, bet visādi, citādi, izskatījās ņemams.
Pāris random bildes:
Bēdīgais E28:
Var pabraukt, bremzes un sajūgs nav sacepušies, auto kustas.
1984.
520i
M20B20
5gang manual
Ekstru nav (nu, ir manuālā lūka, aizmugurē bandītu lampas, dermantīna apšuvumi salonā - šaubos, vai visi tie mēsli skaitās ekstras)
Rūsa ir
Visas detaļas purnam tipa ir
Pēdējā skate 1998. gadā. Visu pārējo laiku mētājies šur un tur.
Sūds? Y/N: Y
Vai man vajag? Y/N: Y
Vai es esmu lohs? Y/N: Y
Sarunājām ar čomu cenu. Cenā ietilpa arī viņa palīdzība un bokss ar instrumentiem, pacēlāju, u.c. vajadzīgajām lietām, lai auto atdzīvinātu.
P.s. - viss šis notiek apmēram pusotru gadu atpakaļ.
Ar ko tad sākām? Sākām ar lūkas sataisīšanu, lai salonā netecētu ūdens. To sataisījuši, rāvām ārā tepiķi, lai sametinātu bleķus pie vadītāja un pasažiera kājām. Dzinnn, dzinnn, svarka skan, metinājuma vietas nostrūklojām, tad skābā, divkomponente, šuvju mastika un viss notiek. Pie reizes izkasīju no izolācijas visu grīdu un nokrāsoju homoseksuāli zilā akrila krāsā ar pindzeli. Yay.
p.p.s. - viss tiek bildēts ar mabilu, jo tā vienkārši bija.
Zbis. A ko tālāk? Tālāk tiek ravēta nost visa hadene, bremzes, utt. Aizmugurē 520i nāk bungu bremzes, tāpēc izdomāju pāriet uz šķīvju bremzēm. BMWpower useris Patriots no Latgales man atveda disku bremžu tiltu ar pusasīm un reģi. Paldies viņam.
Priekšējā sija, priekšējais, aizmugurējais stab. stienis, suporti, aizmugurējais tilts un vēl kkādas mazās huiņas aizskrēja uz blast.lv. Paldies džekiem, lēti un labi. Hadenē nomainīts pilnīgi viss, izņemot aizmugurējos amjus un pederes. Visas sviras, bukses, bremzes, gultņi, atsaites - viss, viss, viss ir jauns. No sākuma likās, ka E28 viss maksā centus, bet tā gluži nav. Saskrien tie eirīši arī par visām tām daļām, centāmies likt labus ražotājus, bet bieži vien jāliek tas, kas ir, jo alternatīvu nav. Vecs auto tomēr.
Tad pārvilkām degvielas un bremžu caurulītes. Paldies userim GG, kurš iedeva foršu instrumentu - vītņkniežu pistoli. Kur vajag pieskrūvēt klipsi - izurb coberi, ieķēzī šuvju mastiku, iešauj kniedi un Tev bleķī ir elegants coķis ar vītni, var piepist klāt kaut vai gleznu, vai plauktiņu ar tējas krūzītēm.
Kad tas murgs bija beidzies, iedevu GG atrestaurēt resnās pusasis no šķīvju bremžu tilta ( putekļsargi bija saplīsuši un granātās dzīvoja čūskas), paldies viņam milzīgs un ņizkij paklon. Nabags trīs nedēļas ar tiem šrota puvekļiem čakarējās. Nevarēja nopirkt pareizos remkomplektus, bet beigās izrādījās, ka brāķi atsūtīti. Nu beidzot bija gatavas, iespraudu reduktorā un hadene bija pabeigta. Tad ātri garāžā geto stilā nokrāsojām spārnus, fartuku un salikām purnu. Visa elektrība strādāja. Jā, tonis atšķiras. Jā, man vienalga. Jā, iespējams, ka kaut kad pārkrāsošu atkal. Viss no otras puses izpūsts ar vasku, visi dobumi un arkas arī savaskotas.
Pa brīvbrīžiem nopirku arī šādus, tādus, nevajadzīgus mēslus. OBC, Check kontroli, E34 Sportsitzes, ieķēru Zender spoileri no MK2 golfa lel, kurš der praktiski, kā uzliets. Jā, Golfa detaļa uz bmw, šausmas.
Tā kā tagad auto bija ar šķīvju bremzēm aizmugurē, R14 bleķi vairs virsū nelīda. Ieķēru aplupušus ST5 no E34 ar 195/65/15 riepām, kuras par šokolādi atveda Juziks. Paldies.
Nu ar salikto purnu un diskiem beidzot varēja apskatīties kopskatu. Iemīlējos.

Bļin, cik ļoti reizēm rokas nolaidās, gadu skatoties uz auto bez purna. Liekas, ka nekas neiet uz priekšu, lai gan katru reizi ir šis, tas pie auto padarīts.
Auto rūca, gaismas dega, bremzes strādāja un tuvojās laiks, lai dotos uz skati.
Uztaisījām arī apkopi dzinējam, protams.
Jauna zobsiksna, termostats, ūdenssūknis, sveces, eļļa, tosols, agregātsiksna, kārbas un reduktora eļļa, bremžu šķidrums, degvielas un gaisa flitri. M20 rūca kā pulkstenis.
Saraksts ar padarītajām lietām:
Apkope dzinējam
Ritošā (bleķi uz smilšustrūklu un pulveri - sviras, bukses, gultņi, atsaites, bremžu diski, kluči, aizmugurē disku bremzes, bremžu aizsargi, rocenes troses, utt)
Sametināti bleķi - pie vadītāja kājām, lūka, aizmugurē slieksnim gals.
Pārvilktas visas caurules zem auto, arī bremžu šļauciņas un vakuuma šļaukas motortelpā
Vēl miljons un viena lieta - sataisītas gaismas, pielikts izpūtējs, utt, utt, utt, utt, utt, utt, utt.
Pirmo reizi kopš 1998. gada, BMW E28 520i ar valsts numuru DC 4198 tika braukts pa koplietošanas ceļiem šodien, 2016. gada 3. oktobrī.
Izņēmām vienas dienas atļauju, samaksājām par skati, piesēdinājām draudzeni pie stūres (kā ne kā, e28 ir uz viņas vārda uzrakstīts) un šī lepni stūrēja iekšā boksā.
Es jau biju sagaidījis, ka auto nekādā gadījumā nedabūs skati, jo zināju, kas vēl ir jāsadara, bet inspektors tikai iedeva respektu par to, ka tiek atdzīvināts vecs auto, pastāstīja, kas jāsataisa un E28 šodien ieguva apskates uzlīmi ar tiesībam piedalīties ceļu satiksmē uz veselu gadu.
Kaut kā tā...
Vai auto joprojām izskatās pēc sūda?
Jā. Vizuālie kasjaki praktiski netika laboti, jo man svarīgāks ir tehniski labs auto, nevis laiki instagramā.
Ko es ar auto tālāk plānoju iesākt?
Nezinu. Droši vien, BRAAAAP!
Kas vēl jāsadara?
A kas vēl nav jāsadara? Tur ir miljons kasjaku. Primāri, normāli jāatgaiso sajūgs, jāieliek nopirktās sporta taburetes, jāuzcep short shifts, jāaizbrauc uz savirzi.
Tad jānomaina salona paklājs, jo ir sašķīdis, jāpārkrāso jumts, jānopērk cita haube, jāvinnē superbingo, jāpalase zemenes, jāizdzer inde...Un vēl miljards lietu/štuka darbu. Jāpārmetina pakaļarkas, arī sliekšņi visā garumā. Ir dzīvi, bet gribas kaut kad uztaisīt smuki.
Stance/oem/race car?
Nezinu. Kamēr būvēju auto, sapņoju par minišoseju. Šodien izbraucu ar to šrotu, šausmas.... Pēc tvirta E36 ar sēdinājumu un platām mizām, šis auto liekas, kā widowmakers. Bāzt dakšiņu rozetē man liekas drošāk, nekā gonkot ar šito hlamu. Kādas reizes 20 likās, ka apgāzīšos. Drausmas, vadāmība vienkārši emo. Redzēs, vai es mēģināšu to kaut kā labot.
Šodienas minibildes:
Es gribu pateikt milzīgu paldies čomam un burnout userim R5SGT, pie kura šis auto tika sataisīts. Paldies par pacietību, darbu un to, ka neizmeti mani ar šito krāmu ārā no sētas.
Tad atsevišķs big ups un rescpetca userim GG. Viņš ir šī auto tehniskais konsultants un "nemīz, gan pabeigsi!" frāzes atkārtotājs. Palīdzēja gan ar padomu, gan ar detaļām, gan ar visu citu iespējamo. Paldies.
Vēl paldies manai jaunkundzei, ka piecieta manu prombūtni brīvdienās un naudas trallināšanu šim hlamam.
Kāpēc tas viss vilkās ilgāk par gadu? Jo pie auto mēs strādājām tikai apmēram dienu nedēļā, siltajā laikā. Ziemā neko nedarījām. Nav tā laika tik daudz, tad viens netiek, tad otrs, utt. Turklāt, izvēlējos reāli stulbu laiku dzīvē, kad taisīt kaut kādu hlamu, paralēli attīstot pats savu uzņēmumu. Līdzekļus, protams, uz visu šo tērēju tad, kad bija brīvi, jo izvēlēties starp savu darbu un rūsas čupu nav pārāk grūti.
Paldies par uzmanību, tiekās ielās.