Lokdaunā ir garlaicīgi pluss es jutu ka gadiem ejot latviešu valoda lēnām pamēt manas smadzenes, tāpēc ir laiks tas atliekas pakustināt. Te būs īsa atskaite par manam miskastēm UK pusē.
Kad 2017. gadā pārvācos uz Lielbritāniju, pēc pāris mēnešiem kļuva aktuāli dabūt kaut ko braucamo. Prasības - lēti, jautri, lai var iebāzt ričuku vai Ikeas kumodi (tātad hot hetč) un jānopērk rīt vai pārīt, jo nākamajā vikendā briest pārvākšanas jaunā mājoklī. Clio Sport un Type-R jau bija izmēģināti, tāpēc skatījos uz kaut ko citu. Aizbraucu nočekot vienu Swift Sport vietā ar smieklīgu nosaukumu Giggleswick, secināju ka a) fotografēšana padodas pārdevējām labāk nekā auto uzturēšana un b) pirkt auto kad tev nav auto ir čakars. Aizčapoju atpakaļ līdz stacijai un kamēr stundu velkos mājās, skatījos Autotreiderī. Kaut kāds agregāts līkas interesants, sazvanījos ar pārdevēju, sarunāju tikšanas, un nākama dienā, turpinot jautru ciematu nosaukumu tēmu, aizbraucu uz Penistone. Tā kā jau bija svētdiena, kļuva skaidrs, ka to miskasti es nopirkšu ja vien tā neizjūk test draivā laikā.
Pārdevēja, tante vecuma kategorijā aiz.., bija asā kontrasta ar bur-bur-bur skaņu no ņeržas izputēja. Tikai vēlāk pierādu pie tantēm Morganos un opīšiem zemos mx5 ar drifta uzlīmēm un turbo pšš pšs. Pēc apskates un īsa test draiva sapratu ka apsisti diski, salauzts eļļas šups un rūsa uz bagāžniekā ir joprojām labāka perspektīva nekā atkal vilciens mājās un pēc neilgas wheeler dealer tipa diskusijas darījums tika noformēts. "A, aizmirsu teikt, centralka nestrādā uz vadītaja durvju atvēršanu" - nu, nav tā, ka tas kaut ko mainītu.
Yeeha, it's mine
Telefons ar Google Maps navigāciju pasažiera beņķi, braucu mājās. B-roadi, M1 uz ziemeļiem, nost no ta uz Līdsu, motorvejs Līdsas centrā. Plkst. 6 vakara, trafiks pārsteidzoši blīvs. Brrrrpfkkt izspļauj Mini in noslāpst labajā (ātrajā) joslā. Fak, kaut kā pārkārtojos un izejā no tuneļa, līkumā, pie betona sienās apstājos kreisajā. 100m atpakaļ pie 2 joslām pievienojas plūsma no centra. Tad viņi visi, tikko knapi iepakojušies divās joslās no trim, ieraug idiotu kas ir noparkojies vienā no divām atlikušam joslām.
Izsaucu RAC evakuatoru -"kur braucam?" - nosaucu adresi. Kaut gan... ko viņa tur minēja par mainīto bakas līmeņa devēju?.. "Zin ko, sākumā iebraucam benzīntankā". Nu jā, uz paneļa rada pusbāku, pumpis rāda 48L pie tilpuma 45.
beidzot ir (pagaidu) mājās, laiks atkorķēt aliņu
Ko tad es nopirku? 2003. gada pirmās paaudzes (R53) Mini Cooper S, 1.6 ar superchardgeri. IMHO Latvijā netaisnīgi nenovērtēta mašīna
Braukšanas ziņā man liekas daudz jautrākā nekā piemērām EP3 CTR. Salaboju kasjakus, uzpulēju un nākamgad devos uz Le Manu,
saspiegots pa ceļam kaut kur Francijā
kaut kāds svētdienas izbrauciens
Fast forward uz 2020, Mini joprojām ir šeit un tikt vaļā neplānoju. Pa šo laiku uzliku lielākas bremzes no R56, feislifta stūri, Meister R piekāri un vēl šo to. Garāžā mētājas lielāks interkuleris, mazāks čardžera skriemelis un feislifta čardžeris ar teflona pārklājumu bet es jau pusgadu nevaru izlemt vai man to vajag
spoiler alert
Show
Nepatika, pēc nedēļas noņemu
nesena bilde
big brake alert (bet spoiler arī)
Show
![:]](./images/smilies/icon_smokin.gif "veesi"){kind=icon}
Komplektā kalns ar vēsturi ieskaitot kaut kādu saraksti ar rūpnīcu, viņam pēc garantijas beigām tika pa velti nomainīts motors dēl nikasila jautrībām. Pirmais īpašnieks, šķiet, strādāja Rolls Roisa, tajā kur avio dzinējus ražo, spriežot pēc piegādes adresēm rēķinos.
Atstāju rokas naudu, dīleris apsolījās uzlikt jaunu akumulatoru, sarunāju ka nomainīs vienu pakaļējo lampu un vēl šādus tādus sīkumus un devos mājas. Covida dēļ tas viss izstaipījās divās nedēļas, bet tad beidzot ar čomu aizbraucām pakaļ, savācam un braucam mājas. 
