Rudens jau pilnā sparā un tagad atskatoties šādi tādi piedzīvojumi bijuši.
Pēc flanču uzlikšanas Augustā nedaudz nolaidu priekšu lejā, lai auto kaut cik līmenī.
Septembra sākums auto saistībā deva daudz dažādas izjūtas īsā laikā. Vienu piektdienas vakaru dzenu auto uz automazgātuvi un piefiksēju, ka kaut kās sācis dīvaini skanēt/grabēt. Pārbaudu eļļas līmeni, tur viss ok. Bet īsti nevar saprast no kurienes nāk tāda kā graboņa. Tā kā viena svece būtu vaļā, tā kā galva grabētu, tā kā vanoss grabētu, tad likās ka no kārbas, tā kā no izpūstas izpūtēja blīves. Ok, tā kā pēc skaņas saprast nevar, braukāšanās tajā vakarā atkrita, jābrauc nākamajā dienā pamērīt eļļas spiediens. Aizbraucu līdz servisam, paceļu vēl uz pacēlāja, apskatītes - varbūt gar izputēju brutāli pūs garām, bet tāpat kā iepriekš, īsti nevar saprast no kurienes nāk skaņa. Un tad pienāca brīdis kad nomērīju eļļas spiedienu, kurš rādīja gandrīz 0. Tajā brīdi asinis aizplūda no sejas un bija flashback par katru metru kuru nobraucu kopš skaņa parādījās. Bet attapos - wtf, eļļas lampa taču nedega!
Ok, atstāju auto servisā, lai noņem karteri, apskatās kas noticis, kas ar šālēm utt.
No turienes man atnāca sekojoša bilde:

Eļļas spiediens nebija jo bija nolūzusi auss eļļas uzsūcējam kurš, protams, bija atkritis vaļā. Savukārt eļļas lampa nedega, jo nebija vadi pievienoti pareizi. Par šiem abiem aizdomas ka meistari, kas lika dzinēju iekšā (ixt.lv) ir nedaudz sapinušies meistarībā, bet no savas puses biju amazed ka neesmu pamanījis ka startējot auto, eļļas lampa nekad nav degusi.
Pāris dienas neziņas par progresu, jau sāku morāli gatavoties meklēt citu bloku ar galvu, bet atnāca patīkama ziņa ka uzsūcējs salikts, eļļas lampa pievienota eļļas spiediens labs. Savācu auto no servisa, nedaudz vēl pagrabēja kompensatori, bet tas pārgāja pēc neliela izbrauciena. Phew, viss labi, tiku sveikā cauri.
Tad nāca rudens izbrauciens oktobra sākumā "Izdedzes Vīrs 2017".
Atgriežoties no atvaļinājuma sapratu, ka līdz Izdedzes vīram palikušas divas nedēļas, un lai iebrauktu ar savu e30 trasē būtu nepieciešams nedaudz sakārtot bremzes. Esošais setups bija neventilējamie bremžu diski, kas no slodzēm un nodiluma bija kļuvuši līki, un bremzēšanu ikdienā padarīja par jautru atrakciju, kur nu vēl braukšanā pa trasi, un apgreids uz labas kvalitātes ventilējamajiem diskiem būtu tieši laikā. Nodomāju nekas traks, daudz ko var paspēt pa divām nedēļām. Suportu komplekts man, kā nekā, jau laicīgi bija iepirkts (pa lēto savākts no hlamu čupas), nopirkti arī ATE bremžu diski un uzlikas plus remkomplektus suportiem. Atlika vien restaurēt suportus un salikt.
Atstāju suportus servisā, sasūtīju daļas un sarunāju, lai meistars norestaurē, lai varu nedēļas nogalē salikt, tikai piekodināju - pārbaudi vai suporti ir īstie (servisā pusizjaukts mētājās e30 tourings kurš iestrēdzis darbos, bet ar vent. bremzēm, atlika vien ar to salīdzināt

).
Piektdienas vakars. Abi suporti gatavi, meistars teicās ka nācies nedaudz pačakarēties, bet nu viss esot sanācis. Sāku ar kreiso pusi, kur viss iet gana raiti. Vecais nost, jaunais virsū. Bet nē, pie nākamās puses nelāgs pārsteigums. Labās puses suports ir no neventilējamo disku komplekta.
Tad nu tagad bildē labi var redzēt ka viens mazāks.

Piektdienas vakars paliek vēlāks, bet braukt gribas. Pēc nelielām pārdomām pieņemts lēmums - jāņem trūkstošais suports no touringa (ar īpašnieka atļauju). Pēc neilgas cīņas suports nost un guļ uz galda, bet šis jau redzams ka dzīvi pieredzējis, krietni aprūsējis no ārpuses. Un nu patiesības mirklis, vai sanāks atgaisošanas nipeli dabūt ārā vai nē. Tiek mērcēts rūsas atkodējā, klapēts un mērcēts atkal un jau pēc neilga brīža notiek gaidāmais - tas nolūzt. Protams.
Paliek jau vēls.
Atrodu pāris labus urbjus un sāku lēnām un uzmanīgi urbt. Urbji, kā par brīnumu, gadījušies asi, un tā kā nav mēģināts izmetināt nolūzušo nipeli āra un vieta nav norūdījusies - urbjas ļoti labi, pat lieliski. Pēcāk iegriežu jaunu vītni un atstāju cīniņam nākamajā vakarā.
Sestdienas vakars servisā sākas kopā ar meistaru un secinājumu, ka urbies ir tik labi ka konuss, kas atrodas suportā atgaisošanas nipelim ir caururbts un atgaisotājs vnk nenoblīvēsies.

Tiek ieskrūvēta skrūve ar kapara blīvgredzenu. Tikai, māc šaubas šī kombinācija spēs noturēt šķidruma spiedienu, jo atgaisošanas nipeļa urbums lējumā no rūpnīcas veikts ar nelielu nobīdi uz lējuma malu, veidojot asu kanti. Pēc salikšanas uz auto šaubas apstiprinās, skrūve ar kapara starpliku spiedienu netur. Pēdējā cerība lai izglābtu sestdienas vakaru - mīkstāka metāla starplika. Tiek atrasts piemērots alumīnija caurulītes gabals un piemērots šim uzdevumam. Pirmais tests uz auto - spiedienu tur! Bet vēl jāatgaiso. Otro reizi griežot ciet liekas ka nenoblīvē vairs. Tiek pievilkts vēl mazliet, mazliet stiprāk un… Notur! Sestdienas vakars ir glābts.
Bet ar tādu braukt trasē ir riskanti. Palikusi nedēļa un nolemts sameklēt citu suportu komplektu. Caru ss tiek sazvanīts cilvēks un otrdienas pusdienlaikā jau cits suportu komplekts ir atrasts. Neliels stress tiek ieķerts kad uz vietas skatoties suporti izskatās savādāk, bet tirgonis pārliecina ka ir 2 veidi - pirs 88 un pēc 88 gada suporti. Laika nav un komplekts tiek paņemts. Pēcāk, pēc mikro-mīziena, tirgoņa teiktas apstiprinās un secinās ka esmu iegādājies facelift ATE oriģinālos suportus.
Tiek sarunāts ar meistaru ka būs cits komplekts ko restaurēt un tajā pašā dienā pasūtīts remkomplekts.
Trešdienas vakars.
Beidzot potenciāls visu sakārtot. Plānā uzlikt abus atvestos FL suportus, lai abās pusēs vienādi. Ar meistaru palīgā uzreiz jāķeras pie čakarīgākās daļas - atskrūvēt vaļā atgaisošanu. Sākam ar svarīgāko - labās puses suportu. Atgaisošana nolūzt, bet meistars vien pasmejas, ka reiz viņam nācies metināt 36 uzgriežņus līdz dabūjis skrūvi ārā. Kopā pasmejam un kamēr meistars ņemas, tikmēr es samainu riepas. Uzlieku priekšā jaunas Pilot Sport 3, un no priekšas pārlieku uz aizmuguri vecās, lai bez sirdsapziņas pārmetumiem varu noplēst trasē. Paliek vēls, pulkstenis nāk 23:00 un atgaisošana vēl nav vaļā. Ir metinās, paurbts, metināts atkal un vienīgais rezultāts ir apmuļļāta atgaisošanas vieta suportā. Dodu rekomendāciju, ka jāurbj ārā un miers. Bet metināšana visu ir norūdījusi un neurbjas ne uz pusi tik labi. Tikmēr es ķeros pie otra suporta. Sildu, dauzu, mērcēju eļļas atkodējā un nolaužu nipeli. Divreiz pamēģinu piemetināt uzgriezni, bet jūtu ka atdeve maza nolemju urbt. Sokas labi, bet kad nedaudz iesākts meistars ir pabeidzis urbt un ķēries pie tā lai dabūtu ārā cilindru, kurš nekustās ne par ko.
Paliek ļoti, ļoti vēls. Cilindram vairākkārt metinām klāt uzgriezni, lai ar skrūves un atbalsta palīdzību pret suportu izvilktu to ārā, bet viņš ir tik ļoti ieķīlējis ka ātrāk izlūzt cilindra sieniņa kā viņš pakustas. Trešais mēģinājums izrādās veiksmīgais. Cilindrs ir ārā. Atstāju meistara rokās izurbt un iegriezt vītni, kamēr es pabeidzu kreisās puses suportu. Pēc kāda brīža eju apraudzīt un secinājums ir ka urbums ir ovāls, vītne iegriezta šķibī un dirsā darbs un materiāls.
Noglušīju labo pusi, izdzenu auto no boksiem un atstāju, vēls, jāiet uz darbu, pulkstenis jau 2:30, izbrauciens jau sestdien. Stress.
Pa atlikušajām darba dienām pirmais suports pabija pie virpotāja, kur tika izlabotas manas kļūdas.

Pārējie suporti vēl tagad gaida labākus laikus.
Piektdienas vakars - viss iet ok, salikts, saskrūvēts, auto izsūkts, un instrumenti bagāžniekā, esmu gatavs, laikam..
Sestdiena, izbrauciena diena, no Jelgavas uz Ulmaņa Sky, tālāk ar uzdevumiem uz Saldu un Liepāju. Kopumā bija mega fun, auto nepievīla, uzdevumi interesanti, saķeres maz. Ļoti daudz izdedzes ar 175 platuma riepām, un braukšana pa brīžiem slapju trasi.
Te auto sasvēries, bildēts līkumā.

Uz starta uzdevumam.
Ja skatās pēc laikiem trasē, augt un augt, gan prasmēs gan tehnikā. Bet nu bija vērts nedaudz iespringt pirms izbrauciena. Pilotsport 3 priekšā pa slapju turējās mega un bremzes arī nepievīla. Bet nu nākamreiz aizmugurē jāuzliek nedaudz sakarīgākas riepas, jo bija diezgan problēmas ar saķeri.
Lai gan viss bija labi, braucot no trases uz viesu namu pamanīju ka kaut kas hadenē sācis grabēt. Cik nu varēju uz ceļa apskatījos, bet nu beigās veiksmīgi aizbraucu uz Jelgavu. Pēcāk gan atklāju ka graboņas iemesls bija kārbas kronšteins, kas bija palicis vaļīgs..
