Braukšanas apstākļi

[anarhists]

tev neliekas ka savu daļu tur ienes ceļu uzturētāji kuri labo tos ceļus kā pagadās ?
Es vienreiz pataustīju to hu... ar ko labo ceļus. Par asfaltu to neceļas mēle nosaukt jo viņu no tās aizlāpītās bedrez var ar pirkstu izurbināt. Un es par to nebrīnos - veči asfaltu lāpīja pat neko nepieblietējot ar blieti - piemina ar zābaku un paklapēja ar lāpstu - par malu sildīšanu un drebekli un līdzenumu tur pat sapņot nevajag. (iauto bija man foto galerija par tēmu ) Un tā katru gadu viņus lāpa , es dzīvoju Ziepniekkalnā , kas tur uzturas zina kādas ir tās ielas.
katru gadu ceļinieki lāpa ne tikai jaunās huiņas, bet arī savu iepriekšējo remontu defektus un priecājās ka naudu ta dabū par abiem, bet defekti aug ģeometriskā progresijā.

[Salsais]

Tie, kas labo ceļus nedod nekādas garantijas, ka turēs vismaz divas sezonas?

[vēja suns]

Likums par autoceļiem noteic, ka Valsts autoceļu programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par plānotajiem ienākumiem no transporta līdzekļu ikgadējās nodevas un 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš informē, ka akcīzes nodokļa naftas produktiem prognoze šim gadam ir 260,40 miljoni latu. Tas nozīmē, ka ceļiem bija jāpiešķir vismaz 208 miljoni latu, tomēr reālais finansējums ir krietni mazāks – 89,7 miljoni.

[emsinjsh]

šodien bija trīs klienti ar sasistiem diskiem un riepām!!
Latvijas ceļi

[freimo]

Liepājas šoseja ~ +/- 8 km pirms un pēc Lielupes tilta :nošauties_galvā: bedres akas vāku lielumā, izkaisītas pa abām joslām un ik pēc 20 m Ar savu auto tur negribētu braukt!

Uzmanās!!!

[Andis]

tev neliekas ka savu daļu tur ienes ceļu uzturētāji kuri labo tos ceļus kā pagadās ?
Es vienreiz pataustīju to hu... ar ko labo ceļus. Par asfaltu to neceļas mēle nosaukt jo viņu no tās aizlāpītās bedrez var ar pirkstu izurbināt. Un es par to nebrīnos - veči asfaltu lāpīja pat neko nepieblietējot ar blieti - piemina ar zābaku un paklapēja ar lāpstu - par malu sildīšanu un drebekli un līdzenumu tur pat sapņot nevajag. (iauto bija man foto galerija par tēmu ) Un tā katru gadu viņus lāpa , es dzīvoju Ziepniekkalnā , kas tur uzturas zina kādas ir tās ielas.
katru gadu ceļinieki lāpa ne tikai jaunās huiņas, bet arī savu iepriekšējo remontu defektus un priecājās ka naudu ta dabū par abiem, bet defekti aug ģeometriskā progresijā.

Iespējams, ka darbojas vienādība Kvalitāte=paaugstināta cena. Var ja būt, ka vnk veči ir stūrgalvīgi un dara pa savam prātam, kas to lai zin./veselais saprāts liek šaubīties/ BEt domāju, ka par darbaspēka kvalifikāciju un atbilstību noteiktajiem darbiem gan jau varētu padiskutēt.


Android izskaidrojums

[Android]

Par bedru lāpīšanu varu paskaidrot sekojošo:
katriem laika apstākļiem ir savas tehnoloģijas:
1. slapjā un aukstā laikā (t.i. līdz +10 grādiem) bedres lāpa ciet ar auksto asfaltu - viņš tāds mīksts ir un arī paliek. Pielieto tādēļ, ka slapjā un aukstā laikā normālu saķeri ar esošo segumu dabūt nevar, līdz ar to ir praktiski vienalga ko tur ber iekšā, un bedru aizpildīšana ar auksto ir krietni lētāka - tieši dēļ tā, ka nav jāsilda, jāaizpilda šuves ar emulsiju, jāblietē un tā. Un šādos laikapstākļos tehnoloģija tiek pielietota tikai avārijas bedru (>0,1m2 un dziļākas par 5cm) lāpīšanai, mazākās bedres vienk labotas netiek.
Tehnoloģijas plusi:
1) lēti
2) var pielietot ziemas apstākļos.
Mīnusi:
1) ielāpi ilgi neturas, t.i. var pielietot tikai kā pagaidu risinājumu

2. bedru labošana ar pilno tehnoloģiju - t.i. ar karsto asfaltu, apstrādājot šuves, blietējot utt - var pielietot uz segumiem, kur nav izveidojies plaisu tīkls, pamatā tiek pielietots pēc rakšanas darbiem (Rīgas pielsētā, uz valsts ceļiem rakšana netiek atļauta), vai arī uz nesen būvētiem valsts autoceļiem ārkārtas gadījumos, kā arī apdzīvoto vietu robežās. Tehnoloģija pielietojama sausā un siltā (>+5 grādi) laikā.
Plusi:
1) ielāps, ja uzlikts pareizi, kalpo ļoti ilgi;
2) ielāps, ja uzlikts pareizi, sanāk gluds;
Mīnusi:
1) var pielietot tikai attiecīgos laika apstākļos
2) var pielietot tikai uz noteikta seguma (t.i. neder uz avārijas stāvoklī esošiem segumiem)
3) dārgi.
3. nepilnā tehnoloģija - ar dolomīta šķembām un emulsiju - tiek plaši pielietota plānveida bedrīšu remonta laikā pavasaros uz valsts autoceļiem. Tehnoloģiju var pielietot siltā (>+10 grādi) un sausā vai nedaudz mitrā (pēc neliela vasaras lietus) laikā.
Plusi:
1) vienīgais ielāpu veids, kas turas uz avārijas stāvoklī esošiem segumiem - t.i. ielāps ir mīksts. Ja ielāps ir ciets (tb. pilnā tehnoloģija), tad ielāps izlūzt ar seguma gabalu ap to - un bedre ir vēl ielāka.
2) ielāps turās ilgi
3) lēti
Mīnusi:
1) pirmajā brīdī pēc uzlikšanas rada putekļus un šķembas
2) var likt tikai piemērotos laika apstākļos
3) ielāps reti kad sanāk līdzens
4) vasarā bitumens izsvīst, ielāpi karstā laikā pie lielām transporta slodzēm mēdz izspiesties
5) dēļ putēšanas tehnoloģija praktiski netiek pielietota apdzīvotu vietu robežās.

Apmēram tā. Atkušņu (it īpaši pēc ilgstoša sala) laikā ceļi cieš visvairāk, jo ūdens ir daudz, un tam nav kur palikt - ceļu malās bieži vien ir vaļņi, ceļa segas konstrukcija ir izsalusi, līdz ar to ūdens tajā nevar iesūkties, virsējie slāņi ir pārmitrināti un līdz ar to daudzkārt samazinās to nestspēja. Sanāk, ka asfalts, kura plaisās ir ūdens, vairs nav uz stabila šķembu pamata, bet gan peld uz nestspēju zaudējuša putras slāņa. Transportam pārbraucot pāri plaisām, tajās esošais ūdens mēģina izspiesties laukā, radot hidraulisko triecienu, kā rezultātā mazāki gabali tiek izsviesti laukā, un sāk veidoties bedres. Un tādā laikā, kāds bija pirms pāris dienām, bedres veidojās ne vairs pa dienām, bet pa stundām.
Par garantijām - ielāpiem garantijas, protams, dotas netiek, ja vien tie nav plānveida rakšanas darbi.

[MartinsG]

[Smirnoff]

Android, Tavs paskaidrojums ir izsmeļošs un saprotams.

Bet....

Kapēc pie mums visur lāpa? katru gadu no jauna... lāpa, lāpa, lāpa.... bedre pie bedres, ielāps uz ielāpa.
Savukārt vairumā citu valstu paņem un uzklāj jaunu segumu ielāpainajā ceļa posmā un aizmirst uz gadiem 10-20!

Vai ilgtermiņā šis otrais variants nav finansiāli izdevīgāks?!
Nerunājot jau nemaz par auto vadītaju nerviem, izdevumiem, avārijas situācijām, avārijām un (tpu, tpu, tpu) cietušajiem?!

[D'Karlo]

Interesanti: tieši divas reizes ar 4h intervālu braucu pāri garkalnes dzelzceļa tiltam rīgas virzienā.

ap 12:00 bedres it kā ciet, viss skaisti
ap 16:00 jau viss atkal vaļā. un seguma gabali pa ceļu mētājās.

[MartinsG]

Android, Tavs paskaidrojums ir izsmeļošs un saprotams.

Bet....

Kapēc pie mums visur lāpa? katru gadu no jauna... lāpa, lāpa, lāpa.... bedre pie bedres, ielāps uz ielāpa.
Savukārt vairumā citu valstu paņem un uzklāj jaunu segumu ielāpainajā ceļa posmā un aizmirst uz gadiem 10-20!

Vai ilgtermiņā šis otrais variants nav finansiāli izdevīgāks?!
Nerunājot jau nemaz par auto vadītaju nerviem, izdevumiem, avārijas situācijām, avārijām un (tpu, tpu, tpu) cietušajiem?!

Domaa, ka viiriem, kuri pie shprices, piemiit domaashana ilgterminjaa? Shaubos.
Liidzeklji tiek pieshkjirti tikai tik, cik pietiek, lai saljepiitu kopaa esosho, nevis investeetu jaunos celja posmos.

[Android]

Par to, kāpēc lāpa, lieta ir apmēram šāda:
Psrs atstātais "mantojums" bija puslīdz labs, taču, kā arī visā pasaulē, arī psrs, projektējot ceļus, satiksmes intensitāti prognozē ar 2-3% pieaugumu gadā. Kad dzelzs priekškars krita, ļautiņi no visām malām sāka vest iekšā mašīnas, un satiksmes intensitāte plānoto 2-3% vietā ik gadu pieauga par vairākiem simtiem procentu, un tā tas turpinājās gadus 5-6 pēc kārtas. Vēl arī jāmin tas, ka psrs laikos smagākās mašīnas laikam bija Kamaz, ar pilnu masu 26 tonnas, turklāt uz aizmugurējiem tiltiem kamaziem ir dubultie ripuļi - tātad ir lielāks saskares laukums, un līdz ar to arī zemāks spiediens uz vienu virsmas vienību (pieņemsim, kg/cm2). 90-tajos gados sāka gan ievest, gan arī transzīta satiksme notika ar eiropas fūrēm, kurām pilna masa ir 40t, un daudzām no tām (piekabēm) ir aizmugurē parastie nevis dubultriteņi. Līdz ar to spiediens uz segumu krietni pārsniedza projektēto. Un tas ir nemaz nerunājot par stihisko mežu izvešanu, kad baļķvedēji brauca pastāvīgi pārkrāvusies - tika pat fiksēti tādi, kuru masa sasniedza 96 tonnas
Ja vēl pieskaitām gadiem ilgušo stipri vien nepietiekamo finansējumu (90-97. gads) ceļu uzturēšanai, rezultātā sanāk, ka psrs laikā būvētie ceļi ir praktiski sabrukuši.
Lai ceļu rekonstruētu, ir nepieciešams milzīgs finansējums. Pirmskrīzes laikos daudzi ceļi tika rekonstruēti, taču tas tāpat ir par maz - Latvijā ir diezgan blīvs ceļu tīkls (ap 1km ceļu uz 1km2 platības), kopā ap 65 000 km ceļu, no kuriem 20 000 ir valsts ceļi, 30 000 + ir pašvaldībām, pārējie ir privātie vai uzņēmumu ceļi (precīzi cipari skatāmi http://www.lvceli.lv" onclick="window.open(this.href);return false;), un, ņemot vērā, ka lielākajai daļai ceļu rekonstrukcija ir nepieciešama, ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, kuru nav.
Ja ir runa par vienlaidus bedrīšu remontu - tb virsmas apstrādi, vai jaunas dilumkārtas izbūvi, tad pie mums diemžēl šis variants vairumā gadījumu nav pielietojams, jo esošie ceļi ir sačakarēti nevis virskārtā, bet no lielajām satiksmes slodzēm visa segas konstrukcija ir deformējusies, sasēdusies, un tai ir nepietiekama nestspēja. Tāpēc, ja arī tiktu izbūvēta jauna virskārta, tā diez ko ilgi neturētu, dažu gadu laikā tai parādītos plaisas un līdz ar to arī bedres. Vienīgais, kā var līdzēt esošajā situācijā, ir vai nu taisīt pilno rekonstrukciju, izbūvējot visu segas konstrukciju no jauna, vai arī (kamēr nav tādas iespējas) atliek vienīgi lāpīt bedres.

[baggy]

Es domāju ka ceļi ir tādi kādi nu viņi sanāk kad tie domātā smilts un šķembas ir aizvestas uz dāčām un vel uz dievs vien zin kurieni un asfalbetons vai kā nu to masu sauc ar gan jau kā visas citas izejvielas mūzdieās ir tādas ka labāk nezināt ar ko atjauktas un kristītas tās tiek.

[anarhists]

android: Es tev piekrītu par ceļu fondu un ka viņš ir jāizmanto kā pienākas.
Bet tik un tā es nesapratīšu kāpēc laikā kad japāņi taisa auto ar pielaidēm +-1/1000mm bedri pie mums nemāk aizlāpīt tā lai auta nepalektos uz augšu. Nu +/- 0.5cm teiksim. Nu aizbrauc paskaties kādu h.. uztaisīja ziepniekkalna ielā tur kur jauno tiltu būvē , tavuprāt tas ir normāli ?
Un PSRS laikos tur bedres nebija, tur visu sačakarēja tagad. Manis pieminētais remonts ziepniekkalnā nenotika pavasarī vai rudenī - tas notika sausā , siltā maija dienā. Un vai tad ar aukstās lāpīsanas metodi labojot ceļus blieti neizmanto ?
Nu kāpēc , kāpēc nevar pie mums uztaisīt gludu ielāpu , bet citur māk?
Kāpēc pēc katra kabeļa izrakšanas ceļā paliek tramplīni, kantes un bedres ? Kāpēc nevar salabot kārtīgi? Kāpēc kāds atļauj vispār tādu huinju?

Piemērs nākamais - apmalītes. Tagad ceļinieki ir sākuši likt apmalītes lai it kā var uzbraukt ar invalīda ratiņiem un velo. man protams patīk ka sāk par to vispār domāt. Tikai kāda mārrutka pēc vienā vietā apmalīte it 2 centimetri, citā 7 citā vispār viņas nav. Kāpēc es par to cepos sapratīs katrs invalīds/ratiņnieks un katrs velosipēdists.
Kas traucē tagad apmalītes taisīt forši, lai var uzbraukt ar ratiņkrēsliem - vēsturiskais komunistiskais mantojums vai tomēr vienkāršs pofigisms ?
Man starp citu riteņa aploks uz šādas apmalītes saliecās barankā un es kapitāli žāvos pāri stūrei ar seju pret asfaltu, tāpēc es to tveru diezgan personīgi Principiāli tak to var uztaisīt , pie privātmājas pretī Turības/Autofavorīta iebrauktuvei var apskatīties kā to darīt. Perfekti!

Nākamais un pēdējais: pasaki man vai kāds vispār ir apzinājis ceļu stāvokli ar objektīviem datiem pēc kaut kādiem standartiem ? Vācijā redzēts - brauc ceļu auto un skanē visu ceļu ar kaut ko līdzīgu skanerim, viss datorā, katra bedre uzskaitīta, viss novērtēts un piereģistrēts - slīpums, stāvums, bedres, plaisas . Ir pie mums kaut kas līdzīgs vispār. Ir ? Nevis tā blociņa pierakstīts ka 27 kilometrā ir bedre, bet konkrēti dati ?
Citādi mēs te cepamies par to ka ceļi ir sūdīgi , bet statistika ir kur ?

Nu un vispār darba kvalitāte un kultūra ceļu lietās principā ir labāka nekā agrāk, tā ka nepārdzīvo, gan jau pie mums arī pienāks laiks kad cilvēki priecāsies par labiem ceļiem un jūs slavēs.

[Android]

2 baggy: muļķības, tagad būvniecība tiek ļoti stingri kontrolēta un par jebkādām neatbilstībām būvnieks tiek nopietni sodīts - materiālu paraugi tiek vesti uz laboratorijām būvniecības laikā, un arī pēc būvdarbu pabeigšanas tiek veikti kontrolurbumi, lai noskaidrotu vai viss ok. Tagad ir tik liela konkurence starp būvniekiem, ka viņi paši viens otru iemīs zemē, ja uzzinās ka konkurents ir negodīgi rīkojies, tā kā psrs varianti ar "aizvedu uz dāču 3 kravas" ir izslēgti.
2 anarhists: par Rīgas pilsētu nevaru neko komentēt, tur ir cita saimniecība, savi nerakstītie likumi, un, cik esmu novērojis, tik tiešām liels "PO" uz darbu kvalitāti. Turklāt uz valsts ceļiem, atšķirībā no Rīgas pilsētas, mēs neļaujam nekādu rakņāšanos - visas komunikācijas, kurām jāšķērso ceļš, tiek iebūvētas tikai un vienīgi ar caurdures metodi.
Par bedru ielāpu kvalitāti - tajās vietās, kur taisa ar šķembām un emulsiju, kā sanāk tā sanāk - tas tiesa. Jaunajos objektos, kur ielāpus liek pēc pilnās tehnoloģijas (tādas vietas gan ir visai maz), ielāpi tiek uzlikti kvalitatīvi. Vari paskatīties uz a/c V1 Valdlauči - Rāmava - tur pēc Rīgas Ūdens rakņāšanās šovasar tika uzlikti tādi ielāpi, kurus pat nevar īsti pamanīt
Par apmalītēm - arī atkarīgs no tā, kurš kontrolē - katrā ziņā LVC objektiem parasti viss ir ok - precizitāte ir līdz 1cm.
Par ceļu stāvokļa apzināšanu - ir LVC ar profilogrāfu aprīkoti autiņi, ceļu stāvoklis ir labi zināms, taču ko tas dod, ja tuvākajā laikā nav paredzēts to rekonstruēt? Pirms būvdarbiem esošā situācija tiek precīzi apzināta. Ikdienas uzturēšanai tāda tehnika nav īpaši noderīga, jo par bedrēm tā arī ir - braucot apsekot, pierakstu blociņā kur ir bedre, pēc apsekošanas tiek sastādīts pārbaudes ziņojums, kurš tiek nosūtīts uzturētājiem, kuri noteiktajā laikā defektu likvidē.
Par darba kultūru - pamazām iet uz augšu (kā jau teicu, par Rīgu neko nemāku teikt), bet nu katram lāpstotājam arī blakus nestāvēsi, un arī par lāpstotājiem parasti (nerunāju par krīzes laikiem) cilvēki ar 2 augstākājām izglītībām arī neiet Bet nu kopumā darba vadītāji tagad diezgan nopietni skatās, lai darba kultūra būtu kaut cik līmenī - strādāt gribētāji tagad ir pietiekami.
Par auksto asfaltu - tik tiešām to neblietē, tik vien kā piemin ar kāju lai +/- iespiestos bedrē Vienk auksto nav jēgas blietēt - viņš ir mīksts un tāds arī paliek.

[baggy]

android labrīt. neved neved tagad uz dāčām.
Kā tad garantija ceļam tagad 2gadi. tas nozīmējot ka divus gadus tikšot lāpītas bedres. Bāāā.
Tā pat kā benzīns vairs nav benzīns un piens vairs nav piens tā pat arī materiāli un tehnoloģijas. ir labi materiāli bet tie maksā naudu. Un kā mēs zinam konkursos uzvar tie kuriem lētākā cena.

[baggy]

android labrīt. neved neved tagad uz dāčām.
Kā tad garantija ceļam tagad 2gadi. tas nozīmējot ka divus gadus tikšot lāpītas bedres. Bāāā.
Tā pat kā benzīns vairs nav benzīns un piens vairs nav piens tā pat arī materiāli un tehnoloģijas. ir labi materiāli bet tie maksā naudu. Un kā mēs zinam konkursos uzvar tie kuriem lētākā cena.

Un pats jau ar atbildēji ka tagad kautcik skatās lai būtu kvalitāte. visu laiku bij po....i un tagad sākuši skatīt??

[Zazaaks]

Turklāt uz valsts ceļiem, atšķirībā no Rīgas pilsētas, mēs neļaujam nekādu rakņāšanos - visas komunikācijas, kurām jāšķērso ceļš, tiek iebūvētas tikai un vienīgi ar caurdures metodi.

+

Vari paskatīties uz a/c V1 Valdlauči - Rāmava - tur pēc Rīgas Ūdens rakņāšanās šovasar tika uzlikti tādi ielāpi, kurus pat nevar īsti pamanīt

[Android]

Turklāt uz valsts ceļiem, atšķirībā no Rīgas pilsētas, mēs neļaujam nekādu rakņāšanos - visas komunikācijas, kurām jāšķērso ceļš, tiek iebūvētas tikai un vienīgi ar caurdures metodi.

+

Vari paskatīties uz a/c V1 Valdlauči - Rāmava - tur pēc Rīgas Ūdens rakņāšanās šovasar tika uzlikti tādi ielāpi, kurus pat nevar īsti pamanīt

Uz V1 bija avārijas darbi - kad tika taisīts ceļa rekonstrukcijas projekts, Rīgas Ūdens protams nekādi nevarēja iedomāties, ka pie viena būtu lietderīgi nomainīt arī savu 40 gadu veco ūdensvadu - projekts vienk tika saskaņots, kaut arī par ūdensvada rekonstrukciju tika runāts - šie nekā negribēja darīt. Un nepilnu gadu pēc pilnas ceļa rekonstrukcijas šie vispār bez LVC atļaujas bija sākuši rakņāties savā "PO" stilā. Bija paliels skandāls ministriju līmenī, beigās par šo līdzekļiem tika uzlikti ielāpi, un šie vēl kaut kādu garantiju deva, ka (laikam) 5 gadu laikā, vajadzības gadījumā tos ielāpus pārtaisīs uz RŪ rēķina.

2 Baggy - ja ir konkrēti gadījumi un pierādījumi, tad laipni lūgts studijā. Ja tie ir tikai tavi slimā suņa murgi, tad laipni aicināts iet d1rst

[Smirnoff]

Android, nu nevajag te ļa ļa!

Ja ceļu uzturētāji darītu savu darbu kvalitatīvi, nevis uz ķap-ļap, ka tik kaut kas kaut kur notiek, tad situācija būtu daudz labāka.

Un arguments par to, ka satiksmes intensitate ir mainījusies, kravas auto masas ir palielinājušās, pa ceļiem tiek vezsti meži, jau pēc noklusējuma neiztur kritiku.

Kvalitatīvi uzlikts segums iztur visu.

Par psrs laiku segumiem, vot man nenormāli patīk ceļa posms Jēkabpilse - Rēzekne, tur pa vidu apmēram, līdz krustojumam ar ceļu uz Madonu - tāds veco laiku segums, ka prieks! Spogulis!
Redz, var! Ja grib....

Tak što - neļāļo, ka nevar....

Visā pasaulē var, arī Lietuvā, tikai vot Latvijā ir īpašie individuālie īpatnie apstākļi, kas liedz klāt ceļa segumu, kas spētu izturēt vairāk kā vienu pavasari