'vakar. vēl brītiņš pagājis, jāatskaitas.
uz vasaras beigām beidzot pieķēros šim opja meistarojumam. īstenībā, baigi sen jau tracināja, bet nevarēju saņemties. šis izskatas pēc varianta, ka gumija vienkārši no vecuma sarāvusies. izplēsu ārā, pasildīju, pastaipīju, beigās cita lieta. šo sen jau bija jāizdara
pie viena vēl atštropēju atkarājušos paneļa apakšu. D kadettu slimība
vienā bodē atradu unīša pakaļējā vāka amīti. šī arī bija jau sen vajadzīga lieta, jau no sākta gala man vāks vaļā turējās tīri uz tā, ka vecais amītis bija ielocīts

jaunais gan liekas drusku par stipru, bet tur laikam vienkārši jāpagaida
tad pienāca pirmais štucinieks pēc motora rebilda
kopā ar zubrīti kaut ko šancējam
sāka nākt virsū rudens, bija beidzot jānoslēdz sarkanā donora epopeja. tā jau viņš tur nomētājās daudz ilgāk, nekā bija domāts - pāris mēnešu vietā divarpus gadi
tiek noskrūvēts vēl pēdējais, ko var noskrūvēt un varbūt kaut kad izmantot, nobruņojos ar čupiņu flekša ripu un lecu iekšā
pāris nedēļas nogales un kaut kur esam tikuši. varam uzlikt slodzē zubrīti. vispār tā interesanti - kadetts ved kadettu uz tolmetu. melotu, ja teiktu, ka nebija kaut drusciņ žēl zāģēt kopā tādu
tas arī viss
uz bēdām uzdāvināju sev mantiņu. ņemot vērā, ka tas bija kaut kāds lētais variants, tad pārsteidzoši detalizēti nostrādāts - panelis, stūre, diski, pat durvju apšuvumi salonā izskatas, kā vajag

vēl jo vairāk, šitais ir reāli tuvu manējam - krāsa, gaišais salons, stūre, hroma līstes utt. vienīgi durvis par daudz, bet ar to varu sadzīvot
okei, tālāk ar unīti - tā kā mani īpaši neuzrunāja svečvadi, jo īpaši centrālais, kurš likās reāli sakaltis jau, aiztiekot drusku deva pa pirkstiem, un pēc spoles maiņas tāpat pa retam bija kaut kāds misfire, izdomāju, ka ir laiks jauniem
bļec, pēc motora pārvākšanas un tagad ar normāli sakārtotu aizdedzes sistēmu, liekas, nekad vēl tik forši, mīksti un vienmērīgi tas dzinējs nebija strādājis. cekac.
ja jau esam tik tālu, tad vajag arī nopietnāk pievērsties karbīša pieregulēšanai, nevis lāpīties ar skrūvīšu grozīšanu. gan motors, gan pats karburators morāli novecojuši, pirms 40 gadiem arī degviela uzvedās bišku savādāk, kaut vai tīri uz tā, ka šobrīd klāt gāž spirtu, kam ir cita stehiometrija, utt utt. tagad pēc motora pārjaukšanas tas palika izteikti vajadzīgs, un man domāt, ka dēļ kartera ventilācijas. ja pirms tam, kad tur nāca ārā tādi mākoņi, uzspraužot filtram ventilācijas šļauku, pat varēja just, kā tukšgaita paliek treknāka - tad tagad tur vairs ārā nenāk ne-kas, līdz ar to, laikam atšķirība pietiekama, lai pie maziem droseles atvērumiem sāktos kaut kādi liesie. tieši uz maziem atvērumiem arī sākās problēmas - ja vienmērīgi gribi turēt ātrumu mazā gāzītē pie kādiem 60-70, tad motors sāk tā neforši ļurināties, tā kā kaut kas pietrūkst. uzdod vairāk gāzīti - viss kulē. ok, tātad jāsāk ar tukšgaitas dīzi. šitam karbiņam tukšgaitas dīze un vārsts ir vienā kombinētā klucī. samēru dīzi, ciparus laikam precīzi vairs neatceros, bet varētu būt kaut kas ap 48. atceros, ka man tak šķūnī stāv donorkarbis, jāpaskatas, ko tam ir. tajā atradu, laikam 55, nu karoč jūtami lielāku, nekā man. vienīgi - bezvārsta variants, tikai dīze (tādi arī nāca, cik redzēts, tad vecākiem gadiem). labi, ieliekam uz testu - kudi labāk. tātad skaidrs, bija liesais. bet man gribējās, lai paliek hitek variants ar vārstu, tāpēc pārborēju dīzi vārsta galā uz 55.
jā, arī galveno dīzi paņēmu no otra karbja. man bija kā ohc pēc grāmatas - 122,5, tam bija, kā ohv pēc grāmatas - 125. viens no tiem karbjiem stāvēja uz bēšīgā hečbeka, kam 1,2 ohv, tātad viss pareizi. arī likās, ka ir labāk, varbūt pat varētu visus 128. būs siltāks, vēl gribu patestēt, bet jau ir diezgan labi.
vēl kārtējo reizi jaucu un pucēju pagriezienu slēdzi, bet tagad ziemā atkal mēdz neslēgties ārā pagriezieni, beidzot salūzu un sapratu, ka jāliek cita atsperīte, šī ir vai nu atlaidusies, vai izstaipījusies, vai kas, bet viņa ir tik mīksta, ka reizēm nepietiek spēka izstumt balto plastmasiņu, kas aizķeras aiz izciļņa stūrē un izslēdz pagriezienu. kaut ko jāpiemeklē, vai arī jāsaīsina esošā.
manam vieglās formas ocd arī prasījās, lai pagriezieni mirgotu neeedaudz lēnāk, tāpēc relejā piekarināju blakus vēl vienu mazo kondensatoru. par šito domājot un vērojot, kā ir citiem jauniem auto uz ielām, tagad zinu, ka stokā visātrāk pagriezieni mirgo bmw, bet vislēnāk - vagiem
ar sensoriem un slēdžiem man neiet, atkal sāka gļukot eļļas spiediena sensors. šoreiz paņēmu superdārgo hellas, cerībā, ka šitam jau nu gan būtu jāstrādā, kā vajaga
vēl es jau kādu laiku domāju, ka prasas drusku labāk redzēt spīdošas lietas salonā. panelī apgaismojumam nāk divas parastās iegriežamās nejaucamās 2w spuldzītes. šis auto vēl ir akmens laikmets un spidometra, bākometra un termometra ciparnīcas ir no metāla, tātad gaisma spīd nevis
caur viņām, bet
ap viņām, līdz ar to, gaisma ir, kāda ir. izdomāju, ka lai būtu bez kolhoza, pamēģināšu kombināciju - ebay atsevišķie cokoliņi + 2,3w spuldzītes, kas nav vienradžu variants, ir diezgan standartiskas un ir vienkārši dabūjamas tepat. jā, nav daudz vairāk, bet tāpat 2,3 > 2. ir labāk. tādu pašu 2,3w ieliku parastās 1,2w vietā tur, kur ir pečkas kloķi. kaut kā tās gaismiņas tomēr dod tādu omulīgāku sajūtu. atceros, kā ar šo pašu auto tikko nopirktu braucu uz Rīgu, un pa visu paneli spīdēja viena vienīga blāva lampiņa kaut kur spidometra stūrī - vot tad gan nav forši, sajūta, ka sēdi kara laika bleķa kabīnē, nevis normālā mašīnā
tad nāca kaut kāda apskaidrība - kam man čīkstēt, ka nevar dabūt 3 ātrumu ventilatoru, ja varu uztaisīt pats?

ar kaut kādu priekšdomu no tā zaļā unīša biju izkniebis 3 ātrumu štekerus, viens komplekts ir arī no mana dzimtā, tad jau kaut ko jāvar sakombinēt. uz čuju 2. ātrumam ieliku 1,2ohm rezistoru, jo tāds bija mājās no vecajiem eksperimentiem. vadi riktīgi pa fenšuju sanāca, viss pod oem, konektori, vadu krāsas, utt. un tā, viens vakars, un man ventilatora slēdzītis strādā uz visām 3 pozīcijām
kādu brītiņu pabraukāju un sapratu, ka 2. ātrums ir tuvāk pirmajam, nekā trešajam, jeb otro prasas ātrāku, tāpēc pasūtīju un 1,2ohm aizstāju ar 1ohm. tagad vispār pa pirmo zorti.
tāpat uztaisīju arī vadu, kas iet līdz bagāžnieka vāka kontaktam, priekš pakaļloga apsildes. tas bija viss izkusis, bet rātni dzīvoja un acīs neleca

šitais arī smuki sanāca, kā oem
no ēbreja pasūtīju tukšu atslēgu pēc D kadetta profila un aiznesu pievīlēt. beidzot ir rezerves atslēga
tad tapa kaut kāds studentu variants, lai pussabrukšana kaut nedaudz regresētu. atradu diezgan stilīgu rūsu apēdošu ķīmiju. ok, es neatradu, ieteica garāžas kooperatīva kaimiņš un iedeva pamēģināt, tīri labi iepatikās efekts, paņēmu sev arī. visstilīgākais no viņa - visi pretīgie brūnie notecējumi, kuru man toč netrūkst, tiek apēsti 10 minūšu laikā. pāris nesmuku vietu before&after
labi, viņš ķipa kaut ko arī iekonservējot, tātad vajag nomaukt ar kaut ko vismaz sāna apakšdaļas, kas ir visplikākās, lai nenopūst atkal vienā setā. divi baloni melnā hammerīta un aiziet jūriņā
finišā kaut kas debīls, lai nau ka citiem
howitzer wrote: ↑09 Oct 2019, 13:36
LATVIETIS HUJATVIETIS JUMĪŠI BRĪVDABAS MUZEYS PASTALNIEKI DANCO YO
kā sāka palikt vēsāks, delfīns sāka mirt lēnā un mokošā nāvē. cd sāka spēlēt aizvien negribīgāk, pirmās 15min pie auksta salona vispār vari aizmirst par diskiem, drusku padomā un izmet erroru. kad drusku pasilst, kaut ko sāk spēlēt. labi, jāpalūr iekšā. attaisu vaļā un man pretī lūr pelēka, duļķaina acs, kam kaut kur apakšā dzīvo lāzers. sapucēju to, iesmērēju kaut kādas ķegas un zobratiņus, notīrīju rullīšus, jo arī izspļaut disku viņam reizēm bija problēmas, tad beigās pat sanāca visas atsperītes sakarināt vietās un visu salikt atpakaļ, un delfīns atkal ir atguvis jaunību. pagaidām strādā (gandrīz) kā jauns
tad pie lielajiem mīnusiem šķūnītis pāris nedēļas pastāvēja nekustināts. tā tomēr tas brīdis pienāca un misiju esmu izpildījis, aķis atteicās strādāt pavisam

nu tā, ka noslāpē un uzreiz mēģinot darbināt, varbūt vienu cilindru pārgriež un nogurst. vietā nāk mans vecais jaunais. pirku priekš oranžā 2017. gadā, bet braukts ar viņu ir varbūt gadu kopumā
nākamā lieta, kas ilgi nāca, bet beigās atnāca, bija sajūgs. jau kādu laiku atpakaļ jutu, ka tas brīdis tuvojas, un kaut kad vasarā nopirku komplektu, ar domu, lai pastāv plauktiņā un pagaida. kaut kā bija sajūta, ka viņš izteiktāk pieslīdēja pēc motora remonta, laikam jaudīgāks palika

jau pirms 3 gadiem bija skaidrs, ka nebūs nekādas jauna sajūga likšanas, kāmēr nebūs atjaunota virsma sportaratam. man tiešām nepatika, kā sajūgs to auto purina. ja uzsāc +/- sportiski, tad vēl nekas, bet ja gribi paslidināt sajūgu, stumdoties pa korķiem, vāks.
tā kā ir bijuši cilvēki, kuriem opeļa īpašā sajūga maiņas procedūra liekas ļoti interesanta, un teksti no sērijas "kā tas ir, ka var samainīt sajūgu, neņemot nost kārbu? sajūgu, kuram cauri iet kārbas primārā ass?? u sure???" tad reku fiksais stepbystep
palienam zem mašīnas un tur gaida šitāds vāks uz 4 m7 skrūvēm. disclaimer - opeļu kārbas ir m7 skrūvju paradīze
noņemam vāku un jau vari pačamdīt kurvi
ņemam spectūli, kurš man pagājušreiz noteikti bija, un es noteikti nenometu auto ar pusizjauktu sajūgu pie garāžas durvīm, lai skrietu meklēt, no kā tos mēslus aizņemties. tā kā mana diagnoze ir skaidra un tiek skrūvēti opeļi, nopirku pats savus
pasaucam asistentu, kurš sēž mašīnā un spiež sajūgu, lai vari griezt kloķeni un uzāķēt bloķētājus. kad tie virsū, griez vēl pa riņķi un skrūvē kurvi nost no spararata - 6 m7 skrūves
tālāk kārbai no gala korķis uz 36 muciņu. šis ir 4 ātrumu variants, ja ir 5, tad korķa vietā visam kārbas gala vākam pa virsu nāk vēl viens mazāks vāks, zem kura dzīvo 5. ātrums, un tam pēc tam vajag jaunu blīvi, bet asij princips tas pats
zem korķa specifiska zvaigznītes skrūve uz m7 un sprosts priekšā. to skrūvi laikam es pagājušreiz apgrauzu, tas līkais sprostam līdzīgais priekšmets jau bija. nebija nekā, ko vietā toreiz ielikt, saliku atpakaļ. zināju, ka nākamajā reizē gribēšu samainīt, opeļšrotā skrūvi dabūju citu, un normālus sprostus arī sapirku
izķeksē sprostu un velc ārā asi. divi varianti - parasti saka, ka zvaigznīte jāskrūvē ārā un jāieskrūvē kaut kas garāks, bet ja viegli nāk, var izvilkt arī ar pašu zvaigznītes uzgali, ja kaut kā viņu tur šķībi sanāk ielikt, lai nenāk ārā no skrūves galvas. man sanāca. tik tālu to asi var izvilkt.
tajā brīdī ass izvelkas no sajūga un viss izkrīt ārā. paskatījos pulkstenī - 40 minūtes, kopš uzbraucu uz pacēlāja. kurvis bija oem

uz diska gan nekādus marķējumus neatradu, tad vai nu tas vēl bija oriģinālais sajūga komplekts, vai arī kāds kādreiz sen ir samainījis tikai disku
tā kā man nāk nost arī spararats, tad vēl 15min. kā jūs domājat, kādas ir tās skrūves, ar ko viņš pieskrūvējas pie kloķenes? pareizi, m9

netālu bija svari, intereses pēc izdomāju uzlikt - 5,6kg.
ar vienmasTnieku testējam jauno vīvī čukčuk
sainīti aizvedu proring džekiem un tikpat ātri arī dabūju atpakaļ, ļoti operatīvi
klik klik, rats mājā
komplektiņš. ar izspiedējgultni tikpat vienkārši. viena skrūve uz 13 muciņu, visa sajūgu darbinošā ķega no kārbas uz augšu pavelkas ārā un izspiedējs izkrīt kopā ar visu dakšu.
kurvi aizstiepjam uz presi, saspiežam un uzliekam bloķētājus. to noteikti kaut kā var arī skrūvspīlēs
tad viss tikai pretējā secībā. iestutē kurvi ar disku, izstum cauri asi, galā uzliec sprostu un ieskrūvē atpakaļ korķi
sajūgs vietā, uzliec atpakaļ vāciņu un pis ogu. tas pedālis tagad ir tik viegls, jebaķ
vienu dienu arī paliku ārpus mašīnas. vienreiz attaisīju, iekāpu, izkāpu, otrreiz vairs neattaisīju, ručka pa tukšo. un pats labākais, ka tajā brīdī atslēgas bija aizdedzē. pirmais mēnesis un jau rezerves atslēga izglābj dienu

tas pivots oriģināli stiprinas es pat īsti nezinu kā, savējo atradu karājamies iekš durvīm. vairs viņu nekā tur piestiprināt nevarēja, izdomāju, ka jēdzīgākais variants būs tur pa vidu izurbt caurumiņu un iegriezt m4 vītni. diezgan čotka beigās
paralēli sajūgam, sāku ņemties arī ar izpūtēja aizmugures pārtaisīšanu. mazais bundulītis beidzās, kaut kas tur izdega un arvien vairāk pie apgriezieniem bija tāds ne visai patīkams plirkšķis. šoreiz nedaudz lielāks bundulis un arī uz nākamo trubas diametru (48 vs 45). jā, šķībi. kaut kas nesagāja aprēķinos, viņš sanāca par platu un taisni uzliekot spiežas pret rezerves riteņa vannu. bet nu pie dirss, function > form. jāpagaida, kad tas bundulis kļūs mazāk spīdīgs, vairs nebūs tik uzkrītoši

nākamo taisīs citādāk, moš jāņem apaļu. šitais skan daudz smukāk, labi noslāpē to brīdi, kad ierezonē, un skaņa dobjāka. pateik.
vēl viens sīkums - rezerves motoram bija smukais eļļas vāciņš ar ieštancētajiem uzrakstiem. uzliku jaunu blīvi, drusciņ piepucēju un samainīju pret savu aprūsējušo bomžu variantu ar uzlīmi
ak, jā. 27.10.23. kaut kādā debīlā impulsā nopirku vēl vienu

tolmeta cena ar apskati, tāpēc ieraudzīju, uzrakstīju, aizbraucu pakaļ. jolo. varētu kaut ko rakstīt arī par to, bet es nezinu, vai vajag. jātaisa balsošana, ko tauta saka
okay, šis sanāca garāk, nekā biju domājis, pagaidām pietiks. turpināsim darboties, vēl šādi tādi darbi gatavojas. viens no tiem būtu grīda, kura beidzot tomēr ir beigusies. un to šogad pārmaiņas pēc varētu neatstāt uz pēdējo skates nedēļu. pīs aut