Labi, jāiepļūta kkas garāks arī.
Vispirms par tosteri - tur vienīgais jaunais ir gāzes filtriņš
Jo vecais bija galīgi beidzies. Nomainīju ar visu korpusu, tagad būs pieejami elementi
un tjip labāka filtrācija.
Ar ko pisās visi VAG īpašnieki, izņemot pakaļējos supportu? [s]ar sievu[/s] pareizi, ar nekroslēdžiem durvīs.
Arī poloroīdam bija piemetusies šī bēda - vadītāja durvis slēdzās jauki, bet auto par to nezināja.
Tā ka bija jāatver arī pasažiera durvis, vai arī pēc minūtes sākās disene.
Nu neko, jaucam un darbojamies. Slēdzis bija ok, pie vainas izrādījās aukstais lodējums uz slēdzenes plates.
Iepūtu vēl arī 400 gramus freona sistēmā, lai dzīve vēsāka, jo vasara nesāk beigties.
Un nomainīju arī MAP, jo citādi motors uzskatīja, ka ārā ir konstanti -25 grādi.
Vispār, pats pirmais darbs bija sakārtot žurku midzeni aiz mafona, jo skanēja apmēram nekas
Huļi tā jādara, nezinu. Tagad vismaz radio var klausīties. Madžetafons ir iepircīts, kkad arī uzstādīs.
Tagad jāsagādā ziemenes un līdz sniegiem jāsametina smukākais stūris uz auto.
Pārejot pie galvenā... it kā jau ar volgo viss pieņemami, bet tas traktors drusku sāka besīt.
Atrast nedīzeli šajā virsbūvē gan ir diezgan dibenā - pie mums tirgojas apmēram viens pusgadā, kaimiņos tikai drusku vairāk.
Līdz ar ko, kad pirmdienas vakarā nejauši (yeah, right) atverot ss, ieraudzīju 3.2 ar gāzi pa 4k, rakstīts tika momentā. Jo zvanīt 22:30 ir viegli nepieklājīgi.
Paveicās - līdz rītam neviens nebija apsolījis ierasties ar banknošu paciņu. Vakarā aizripoju līdz Garciemam, apskatīju, izbraucu. Viss solīds, nekratās, negrab un neklakšķ.
Tikai viena nianse - jātiek vaļā no savējā. Sludinājums pa dienu jau bija ielikts, pa tirgus apakšu. Viens zvans no Kuldīgas - 3500 un aizpis mut. Nē, nu lab.
Rezultātā trešdien pusdienlaikā traktors tika izsniegts jaunajam īpašniekam un vakarā pēc treniņa ar ViVi spolēju pakaļ jaunajam, pa 3800 beigās.
Tātad, subjekts - viens no pirmajiem XC70 p3 Latvijā, vēl ar 2007. gadu tehpasē. 3.2 R6 benzīns ar gāzītēm.
No aprīkojuma, ir kkas drusku vairāk kā bija:
elektro benķi ar pukana ventilāciju
, nolokāmie spoguļi, hrenons, zilzobis telefonam. Un visnotaļ sakarīgi uzturēts salons, bez lieliem defektiem.
Atbraucu mājās, noliku pagalmā un tālāk nebij laika domāt. Yolo, uz weekendu jābrauc uz Tartu, dafaj mauks ar šito.
Vispār, viss jau labi. No defektiem - raustās paātrinoties zem lielākas slodzes, par ko brīdināja jau sludinājumā. Skatīsies, kas ar svecēm un spolēm.
Klimats gribēja nosaldēt līdz nāvei
Izrādījās, ka klima domā, ka salonā ir konstanti +35 grādi. Izvilku kaķi no temperatūras sensora, pagaidām viss ok.
Read poga, kas ļauj nodzēst paziņojumus uz displeja, bija pametusi čatu. Visu braucienu panelī bija ziņojums, ka kresais gabarīts nedeg (to arī samainīju).
Tur nācās bik vairāk papisties - pagriezienu sviras iekšpusē viens no tievajiem vadiņiem bija pārlūzis. Bik pistne ar lodāmuru un viss notiek.
Kas tālāk? Saprast, vai der mani R16 ar ziemenēm (bremzes te lielākas), atrisināt raustīšanos un uzlikt stingrākas atsperes aizmugurē. Ja nebankrotēs, tad
vēl rudenī iepirkt kādas rupjākas riepas, jo vasarenēm ir pēdējiem metri.
