232 wrote:Melnais, varu derēt, ka Tev džips uz baloniem

Bet tas, jebkurā gaījumā, nemaina sutāciju.
Tas ka mums viss REGULĀRI applūst jau nu gan nav Daugavas vai grunts vaina, bet gan ceļu, drenāžas sistēmu vai kā tur vēl projektētāju un darbu izpildītāju nekorektās darbības rezultāts.

Par brauktuvju applūšanu stiprās lietusgāzēs - ir arī savs skaidrojums: kad taisa kāda projekta tehniski-ekonomisko pamatojumu, tad figurē tādi lielumi, kā minimālās izmaksas, optimālās izmaksas, un maksimālais labums (resp. augstākās izmaksas). Bieži vien, projektējot vienu vai otru būvi, izmaksas tiek ievērtētas vai nu minimālās, vai arī optimālās. Resp. ideja tāda - var, protams, uzbūvēt tādu ūdens atvades sistēmu, ka, pat ja vienas dienas laikā visa baltijas jūra nolīs viena rajona ietvaros, ūdens tiks aizvadīts un peļķes nebūs. Bet uzreiz ir jautājums, cik dārgi tas maksās, un vai pasūtītājs ir gatavs par tādu maksāt. Optimālās izmaksas parasti ir vairākkārt zemākas, bet nodrošina ~90% no maksimālo izmaksu efektīguma. Respektīvi, 90% gadījumos viss strādā nevainojami, 10% gadījumos var būt zināmas neērtības.
Naudas izteiksmē - pieņemsim, ka optimālais variants maksā summu X. Absolūtais kvalitātes skaitlis varētu būt Y.
Parasti tiek izvērtēts, ka minimālā summa ir 0,5X, par kuru var dabūt kvalitāti 0,1Y. Par summu X var dabūt 0,9Y, savukārt, lai iegūtu kvalitātes rādītāju Y, ir jāiegulda 10X naudas.
Vienkārši sakot - ieguldīto līdzekļu un iegūtā rezultāta attiecība nav lineāra. Un jebkurā projektā tiek izvērtēts, kur ir saprātīgo ieguldījumu robeža, aiz kuras izmaksas pieaug daudzkārtīgi, savukārt papildus gūtais labums vairs nav īsti jūtams.
Attiecinot to visu uz Krastenes applūšanu, ir nodrošināta tā 0,9Y kvalitāte. Vismaz tādu skaidrojumu saņēmu no cilvēkiem, kuri tieši ņemās ar lielu projektu realizēšanu.