Pēc aizliegtā augļa nobaudīšanas sapratu, ka tas ir tas, kas man ir nepieciešams šajā dzīvē un šajā vecumā. Un kā jau varējāt nojaust pēc tēmas, tad tas ir elektromobīlis.
Pirmā nobaudīšana bija vairāk nekā pirms 10 gadi, kad strādāju ADParts un kāds labs klients pie manis bija atbraucis ar BMW i3. Biju sajūsmā par trolejbusa bez ragiem griezes momentu. Bet tad tas bija kaut kāds finansiāli nesasniedzams sapnis. Bet laiks iet uz priekšu un tas, kas reiz bija sapnis var sākt pārvērsties par realitāti.
Pagājušā gada novembrī, tad kad jau iepriekšājais valsts atbalsts bija praktiski izsmēlies saniezējās nagi uz elektro. Tā kā sievas VW Fox kaut kādos stūros sāka palikt brūns, un, visticamāk, pēc ziemas būtu vēl brūnāks, tad izvēle nepārprotami krita uz kaut ko, kas nekādīgi nevarēja, nekad palikt brūns. Un tas bija BMW i3, kur ir oglekļa šķiedras monokoks ar ABS plastmasas virsbūvi. Tika daži eksemplāri izmēģināti un iedvesma iegādāties tādu tikai palielinājās. Lēnā garā tika sameklēts viens 2018.gada 94Ah eksemplārs ar mazu nobraukumu un tas tika arī iegādāts. Vispār ziema ir tas pareizākais laiks, kad iegādāties kaut ko tādu, jo tad tu uzreiz saproti cik viss var būt "sliklti", salīdzinoši ar ICE. Bet tā kā mēs mitinamies privātmājā, un auto ikdienas uzdevums ir sievu aizvizināt no Carnikavas uz Saulkrastiem un atpakaļ, tad pa lielam pilnīgi nekāda satraukuma cik tad tāds var ziemā nobraukt. Uz reiz pateikšu, ka pagājušajā aukstajā ziemā ar šo 94Ah ietilpības aķi reāli varēja kādus 130km noripināt. Tā nu mēs bez stresa noripinājām visu ziemu un ar katru termometra stabiņa paaugstināšanos izbaudījām arvien vairkāk km. Lai gan man ir darba auto, kā primāro auto izmantojām tiekš elektrisko, jo bauda no braukšanas ar šo bezgalīgo griezi ir vienkārši fantastiska. Auto esošie 170 zirgi un 250Nm sajūtami galīgi savādāk un pilnvērtīgāk nekā, ja tie būtu ICE izpildījumā. Tie vienkārši ir vienmēr un uzreiz. Apdzīšana vairs nesagādā nekādu problēmu. Nospied pedāli un tu jau esi garām fūrei, vai kam citam, kas tevi braucot pa priekšu kaitina.
Pašā ziemā ļoti tālu no mājām nekur neceļojām. Tālākais šķiet, Jelgava, Valmiera, Cēsis. Kur katrā no tiem galiem pieštepselējāmies pie ātrās uzlādes. Kamēr ar kājām baudam pilsētu, tikmēr auto ir atkal uzlādējies un var doties tālāk.
Šeit pa vidu jāpiemin, ja EV iegāde lika sarosīties un izmantot valsts atbalstu saules paneļu un akumulatora iegādei/uzstādīšanai. Nu jau no aprīļa, elektrība mājās ir tikai no saules vai arī caur sadales tīklu ienākošās elektrības, kad tā maksā apmēram tik cik agrāk sērkociņi. Tika iegādāti 40kW akumulators, lai mierīgi kaut vai nakts vidū var no tā izdabūt laukā saules enerģiju. Ļoti ērti, lēti un parocīgi.
Nākot siltākam laikam pirmo reizi sadomāju, ka var taču arī kur tālāk aizbraukt. Pirmajā reizē tā bija Liepāja. Pa ceļam viena uzlāde uz 30 min un vari maukt tālāk. Paliekot vēl siltākam laikam reāli veicamais attālums tik palielinājās. Un tadag vasaras plaukumā tie jau ir 200km. Un tas viss ārpuspilsētas. Pa pilsētu mīcoties vispār šķiet, ka vari braukt nedēļu no vietas.
Tad nāca garās Jāņu brīvdienas un nu jau piešāvušies pie tā kā dzīvē jālieto EV maucam uz Lietuvas dienvid dietumiem. Šajās brīvdienās kopā izbraukājām 1200km. Tik neliela plānošana dēļ uzlādēm un viss ir super. Prieks un bauda no griezes momenta vēl joprojām iepriecina.
Pavasarī sāka parādīties informācija, ka atkal būs vaļā EV atbalsta programma. Tas lika sarosīties spert nākamo soli. Tā kā esošo auto jau bija sev norezervējusi māsa, kurai arī ļoti iepatikās viss manis iepriekš teiktais un mēs paši varam pretendēt uz 7000Eur valsts atbalstu, tad kāpēc gan nepaņemt kaut ko tādu, kas saista vēl vairāk. Un šoreiz mani nepameta doma par Teslu. Arī šis auto primāri būs sievas ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Izvēle dažādu faktoru ietekmē krīt uz Tesla Model 3 RWD. Vispār pirms tam nemaz nezināju, ka ir RWD versijas. Laikam biju slikti informēts. Tā kā ar BMW, pārsteidzošā kārtā, pa ziemu galīgi nebija nekādu bmw style izlēcienu dēļ pakaļ piedziņas, tad domāju, ka arī ar Teslu nekādu īpašu pārsteigumu nebūs. Elektro auto kaut kā māk stipri vien labāk savaldīt vēlmi aiziet šķērsām, ja to nedara apzināti.
Tad nu jau maija sākumā sāku pētīt tirgu un meklēt kaut ko tādu, ko es vēlējos. Un manas vēlmes bija sekojošas:
~Tesla Model 3 RWD, jo tai ir LFP baterija, kura, lai gan ir lēnāka uzlādē ziemā, bet to var visu laiku lādēl uz visiem 100%.
~Balta. Manuprāt, viss smukākā no visām Teslas paletes krāsām.
~Gads 2021. uz augšu, jo tad parādījās maigais feislifts ar siltumsūkni, dubultiem stikliem priekšā, elektrisko bagažnieka vāku un antichrome. Bija vēl vēlme, lai nav jaunāks par 2022.gada vidu, jo tad no Teslām pazuda parking sensori un bija pieejams tikai Tesla Vision. Tas tā drošībai, jo tas Tesla Vision īsti perfekti nestrādā.
~Nobraukums zem 80000km.
~Nav amerikānis.
Tad nu divus mēnešus mocījos meklēdams mobile.de un citos populāros sludinājuma dēļos savu izredzēto. Biju sameklējis kādu, kas tā kā specializējas no izsolēm atvest auto, bet kaut kā manis noteiktā cena kādu gribēju par auto atdot (22000Eur) īsti nebija sasniedzama vai nu arī konkrētais eksemplārs bija pārāk nobružāts.
Tad nu biju mobile.de atlasījis vairākus eksemplārus. Pārsvarā no privātajiem, jo pie tiem cipari zemāki un arī, ja tomēr pārliecini viņus, ka esi reāls pircējs, tad arī atlaidi vari saņemt lielāku. Tā nu biju jau vienu sarunājis un pielauzis, ka ņemšu, bet beigās uzzinot kādām formalitātēm jāiet cauri, lai tiktu pie tranzīta numuriem, tā lec no pasākuma nost, jo negrib čakarēties. Un tad vēl arī netic, ka bankas pārskaitījums notiekas dažu minūšu laikā nevis kā senāk, kad dienām jāgaida ilgi... Tā nu viens noleca no pasākuma, vēl viens un tad vēl viens un es tik nervus bendēju.
Tad tikām līdz vienam kadram, bet tam auto izrādās vēl līzingā un jāiemaksā gandrīz visa summa uzreiz. Un tad vēl jāgaida vairākas dienas, kamēr līzings pārraksta auto uz īpašnieku.. Veicot saraksti kaut kā viss ticami izskatījās un neoda pēc uzmetiena, bet pie naudas pārskaitīšanas man banka izmet paziņojumu, ka nesakrīt saņēmējs ar bankas kontu... Bet lidmašīnas biļetes man jau kabatā... Šeit, jāpiemin, ka gribēju pats aizbraukt pakaļ. Gan piedzīvojums, gan pieredze, gan arī ātrāk nomierināt nervus. 
Vēlāk paguglējot saprotu, ka uzmetiens nebūtu bijis, jo tur Vācijā ir tā, ka banka tev piešķir finansēšanas kontu no kura tu naudu vari pārskaitīt saviem darījumiem. Bet nu negribējās galīgi riskēt. Summa kā nekā liela. Tad nu no azotes vilku laukt pēdējo variantu, ar kuru man bija jaut kaut kāda sarakste izveikta. Auto ar 47K km nobraukumu, atrodas pie kāda mobile.de sen jau esoša dīlera, vienīgi ir bijusi uzsista un tad saremontēta. Gan pats dīleris, gan arī Carvertical atrodu sistā auto bildes un neizskatās nemaz tik traki, lai gan gaisa spilveni nostrādājuši. Samainīta haube un buferis un vēl kaut kādas plastmasas. Protams, arī gaisa spilveni un priekšējais logs, kas parasti tiek sabojāts ar pasažiera gaisa spilvenu. Tā kā man jau nervi čupā, plus vēl tiek iedots labs cipars, tad tiek iemaksāta drošības nauda un pēc pāris dienām es jau lidoju uz DE. Par laimi iegādātā biļete ir daudz maz pareizā virzienā. Bija jālido man uz Brēmeni, bet par laimi bija pārsēšanās Minhenē, no kurienes ar metro un pāris vilcieniem es aizceļoju uz nekurieni uz nelielu ciematiņu Vācijas vidienē.
Lidmašīna man bija septiņos no rīta un jau astoņos pēc vietējā laika biju Minhenē. Lasot HAL piedzīvojumu izvēlējos vilciena biļetes prikt tikai, tad kad būs pārliecība, ka nokļūšu Minhenē laikā, jo grafiks starp transporta līdzekļiem bija diezgan minimāls. Bet nu šī atliktā biļešu pirkšana beigās nozīmēja to, ka bija jāsamaksā kādus 40Eur vairāk nekā, ja es būtu nopircis biļetes pāris dienas iepriekš.
Tad nu veiksmīgi samedīju visus transporta līdzekļus, aizmirsu metro savu nāģeni
Sabiedriskais transports, lai gan ir padārgs, bet toties perfekts, lai pārvietotos. Ar vācu ātrgaitas vilcienu, kuram apzīmējums ir ICE, pāri divītim pāris stundās aizlidoju ievērojamu ceļa gabalu. Ērti, komfortabli, klusi, mierīgi utt. Sēdi krēslā pie galdiņa un dari savas lietas izmantojot vietējo WiFi.
Tad nu pēc vēl divu vilcienu nomaiņas tiku līdz pilsētiņai, kurā mani sagaidīja dīleris un pretīm bija atbraucis ar manu nākamo auto. Tas, ka nebūs uzmetiens jau sapratu pa ceļam, kad dīleris jau atsūtīja bildi ar tranzīta numuriem un dokumentiem. Sēdies un brauc!
Dīleris izrādījās kāds ukrainis, kas jau daudzus gadus dzīvo Vācijā. Foršs, jauks un atsaucīgs cilvēks. Izrādīja savu saimniecību, apjautājās, vai Latvijā krievus nesit pēc attiecīgiem notikumiem (kaut kāda tāda infrormācija pie viņiem Vācijā cirkulē) Izrādīja savus auto, saformēja dokumentus un es pēc kādas stundas viesošanās biju gatavs doties savā piedzīvojuma nākamajā fāzē. Starp citu, rādot savus auto teica, ka viņa tēvs jaut 200K km nobraucis ar tādu pašu Teslu, kā man un nekādu problēmu, bet viņa Porsche, laikam tāds pats kā HAL jau divreiz gada laikā pie dīlera uz remontu vests.
Kā saka, par pontiem jāmaksā. 
Jau braucot uz DE zināju, ka es nebraukšu pa taisno uz mājām. Gribējās aizbraukt līdz Baltijas jūras piekrastei un gar to doties LV virzienā. Tā tu es vēl trīs dienas ripinājos uz mājām. Un ar katru nobraukto km izbaudīju EV braukšanas priekus.
Pagaidām sievai vēl neatdodu auto, mēģinu visādus aizbildinājumus teikt, bet kaut kad jau tas mirklis pienāks....
Tā nu es jau esmu 3000km noripinājis. Par patēriņu ir tā, ka LV apstākļos ārpus pilsētas sanāk 13kW/100km. Reāli vari droši nobraukt 350km ar šo 55kWh bateriju.Balts ir balts..
Sanāca ļoti gari un vēl arī visu neizstāsītju, bet tas iedvesmai tiem, kas vēl tikai sapņo.
Paldies dīzeļauto, ka tādi bija un vēl arī ir, bet atklāti sakot, tā ir pagātne.
Paldies arī HAL par dažādiem padomiem kā iegādāties auto Vācijā paša spēkiem!
Tagad tik vēl jāsakārto pāpīri atbalstam.
