Šodien netīšam nepalaidu vienu taksistu, griežoties pa labi (likās, ka viņš brauc ~pēc noteikumiem, bet, kad izgriezos, izradījās, kā nē). Griezos uz tukšu vienvirziena ielu ar divām kustības joslām. Viss, kas vinjam bij jāizdara, lai mani apbrauktu, bij, pabīdīties pa metru pa kreisi... Tā viņš skaļi taurējot arī izdarīja, bēt pēc tam strauji apstājās šķērsām man priekšā un izleca skūts atmaroziska izskata pasažieris, kā arī pats šoferis taisījās kāpt ārā, neparprotami rādot, ka tūlīt mani nositīs

. Tā kā lieki zobi man nav, nolēmu nestāties un braukt tālāk. Pie nākamā krusta viņi mani noķēra,
piebrauca priekšā un akal taisījās lekt ārā. Iedegās zaļais, es atkal aizbraucu. Tā tas atkartojās vēl 3 reizes. Pēdējo reizi mani panāca un apdzina, atkal šķērsām nostajās priekšā, strauji izleca pasažieris un skrēja klāt ( galvenais, ka viņiem bij poh, ka vēl kādi padsmit autovadītaji to visu novēro). Par zobiem es jau teicu

, tāpēc atkal sāku braukt (reāli sanāca braukt tam džekam virsū). Kad braucu garam, tika iesperts pa manām durvīm

. Kā saprotat, man atkal sāka braukt pakaļ, cenšoties nospiest mani malā. Par laimi priekšā parādījās poliču busiņš, kuram es iesēdos astē. Tad mani arī lika mierā.
Tāds lūk stāstiņš. Es vienkārši domāju, kādam atmarozam jābūt lai kaut ko tādu darītu
Protams, ja es brauktu nevis ar golfu, bet ar pasvaigāku bumeru, nekas tāds nenotiktu.