te viss ir ļoti vienkārši. rudenī netīšām attaisīju nomirušo opel forumu - priekšā lāsīte tirgus sadaļā. ar cipariem "250" apakšā. ar vēl drusku apskati. 5min pārdomu un rakstu augšā. iespējams, mans impulsīvākais auto pirkums
plāns arī vienkāršs - aizbraukt ar vienu auto, nolikt dolārus, atpakaļ braukt ar diviem un cerēt uz labāko. bija viņš drusku pastāvējis, tāpēc bija drusku jāiekustina, bet nekāda vaina. sapakojamies un sākam ~120km ar domu, kas būs, būs
bet beigās normāli atbraucām.
tātad, es nopirku: Opel Kadett E (nākamā paaudze aiz manējiem), 1988., Latvijā no 15.04.1998., C16NZ aka 1.6 monošprice (55kw/75zs), 5 ātrumu F13 W394. ekstru nav, atskaitot airējamo lūku, kura pat netek. nav arī apakšas, bet par to zemāk
lielos vilcienos, ir plāns šito taisīt vienkārši un daudz maz budžetiski, jo man pietiek visādu šrotu, kur eju drusku fanātismā. tik redzēs, kā tas būs, jo man parasti nesanāk, gribas pārāk čotka
tad nu, mēģinu sākt lēnām iet cauri, saprast, kas un kā, kas ir labi, kas slikti, un kas ļoti slikti.
pa ceļam uz Rīgu likās, ka nu baigi purinas tas auto virs sotaka. interesanti gan
tālāk man ļoti gribējās ķerties klāt salonam, jo no sākuma tur bija diezgan pabriesmīgi un atrasties tur nebija patīkami
tā kā jau pēc diskiem redzams, ka tas auto dzīvojis pa lielam uz grantenēm, visur citur bija tieši tas pats. viss, kas ir aiz/zem kaut kā, ir ar pamatīgu smilšu/putekļu kārtu. nu tā, ka pilnīgi viss. smiltis ir visneiedomājamākajās vietās, aiz durvju apšuvumiem, zem durvju gumijām, jebkuras salona plastmasas, utt. viss, kas tika kaut kāda iemesla dēļ noņemts, tika mazgāts, birstēts un tikai tad likts atpakaļ. te, piemēram, mainīju visādas paneļa un viduskonsoles spuldzītes, jo 3/4 no viņām nedega
kā jau karogu fanātam pienākas, cik nu varēju, atsvaidzināju numurus. tā kā D sērija, tad, protams, pakaļējam atstarojošā kārta jau ir sākusi sadalīties & atdalīties. bet nu, kādu laiku vēl dzīvos
no sarkanā donorheča kastes izzvejoju aizdedzes kontaktgrupu, pārjaucu, satīrīju kontaktus, un likvidēju racing uzlabojumu - starteri uz padomijas zvana pogas
arī visas plastmasiņas uzreiz uz vannu. samainīju arī tumbiņas pret kaut kādām lētākajām, ko i-veikalā varēja dabūt, jo iekšā bija actual oriģinālās ar visiem GM uzrakstiem. protams, pa 35 gadiem izbirušas un beigušās tik tālu, ka tālāk īsti vairs nevar
tad nāca gaismu slēdzis, kurā, pirmkārt, bija kaut kāds nekontakts brīžiem, un otrkārt, viņš nav pareizais, tur īsti nederēja un grozījās/ļurinājās pa iekšu. pēc konektora izskatas kā no D kadetta, bet kloķis citādāks, tā kā laikam pat no C kadetta, B asconas vai tamlīdzīga dinozaura. karoče, topran - ātri un lēti
protams, lai uzliktu slēdzi, kurš tur neder, kādam ir nācies nahrenizēt konektoru un atstāt plikus pinus, līdz ar to, bija drusku jāpapēta un jāpazīlē, kā savienot pareizi.
tālāk stāsts turpinas ar motoru, kurš kaut kā diezgan gļukaini strādāja, visādās nozīmēs. reizēm tukšgaita normāla, reizēm bišku par augstu, reizēm riktīgs fast idle. lieta, kuru pārāk ilgi nevarēju izpīpēt, bija slāpšana pēc ripošanas ātrumā. ķipa - ja vismaz pāris sekundes esi paripinājies kādā robā, tad izspiežot sajūgu, motors momentā noslāpst. ja pēc gāzes atlaišanas uzreiz izspiedīsi sajūgu - viss čotka. ja pēc sajūga izspiešanas kaut drusciņ uzbliposi gāzi - arī viss čotka.
pirmais, ko par šo tēmu samainīju, bija tukšgaitas regulators, jo domāju, moš viņš tur ar kaut ko netiek galā. bez izmaiņām. nu labi. pēc tam samainīju droseles stāvokļa devēju. sataisījās mainīgā tukšgaita, bet slāpšana palika. nu, vismaz kaut kas. samainīju arī MAP sensoru, bet tas arī īsti neko nelīdzēja.
kaut kur sāku tikt tad, kad sāka reizēm izmesties check engine. drātiņas diagnostika, skaitam mirgojošu lampiņu - dtc 24 = vehicle speed sensor. tas mēsls ir kā starplika starp spidometra troses pievadu uz kārbas, un pašu trosi, un uztaisīts tā, lai jau esošajai konstrukcijai varētu vienkārši viņu iespraust pa vidu. iedevu pārbaudīt - jā, viņš ded. viss jau būtu labi, ja to mēslu varētu dabūt. kaut ko domāju, meklēju, un paralēli meklēju, vai vaina nevarētu būt kaut kur citur, jo nu, stulbi, ja ir beigta detaļa, ko nevar nopirkt
labi, ēbajā kaut kādā super specific retro šopā atradu, bet 50 par viņu+25 par šipingu es toč nebiju gatavs maksāt. bet tad vienu vakaru gluži netīšām sanāca produktīva klača ar andramu un atradu, ka gandrīz tāds pats iet kaut kādam daewoo, un daewoo jau arī ir drusku opelis, jo tāpat zem Ģenerālā Dzinēja. pats sensors uz skata tāds pats, bet atšķiras konektors. okej, ar padsmit eur jau var noriskēt. no sākuma viņu iedevu notestēt. gribēju saprast, cik impulsu viņam ir, jo vismaz opeļiem viņi nāca ar visādiem skaitiem, priekš visādiem mērķiem. man vajag 6. pēc idejas, vajadzētu būt, ka ir vienalga, ja drusku šurp vai turp tas impulsu skaits, jo tā ir veca, tupa monošprice, kurai svarīgāk redzēt izmaiņu, nevis precīzu ātrumu, bet izrādījās, ka šitam arī ir 6. mērce atliek tikai veco un jauno sagraizīt, un no diviem uztaisīt vienu
aleluja - slāpšana pazudusi. pēc tam jau viss liekas samērā loģiski - vadībai liekas, ka tu stāvi uz vietas, bet apgriezieni kudi par augstu priekš aizvērtas droseles. viņš visu aiztaisa ciet, un pa to pussekundi, kāmēr motors griežas uz inerci pēc izspiesta sajūga, pamosties nepaspēj.
oke, nākamais - pečkas ventilatoram bija divi režīmi, vai nu 3 izslēgtas pozīcijas, vai full power, un viņš arī diezgan nejauki čīkstēja. kadett e / ascona c ventilatoram kaut kādu rezistoru vēl pat var dabūt, paņēmu, izķeksēju ventilatoru, un mēģināju swapot. ādams nav pacenties viņu uztaisīt plug n play, un ir jākniebj vadi, bet kā ir, tā ir. tas rezistors gan nekāds izcilais nav, pirmais ātrums ir drusku par ātru, otrais ātrums ir tikai nedaudz ātrāks, un max speed atkal ir grandiozs kāpums. bet nu, jāiztiek ar to, kas ir. šitajam jāties un kaut ko taisīt no rokas es negribu. galā vēl kastes tīrīšana un smēģītes iepūšana, jo - uzminējāt, smiltis un sausums.
tālāk kulise. pirmkārt, masīva lufte visos virzienos. tāda līmeņa, ka bija diezgan problemātiski vispār atrast 5. ātrumu. šitais jau ir 1988.--> un ir jaunā tipa shiftera linkage, kurš iet pa salonu, nevis pa apakšu, kā maniem pārējiem. mehānisms pie kārbas sadilis lupatās, ļurkājas, viens ābols jau turējās kopā uz savilcējiem, karoč izmetams tur viss. to mēslu arī var dabūt jaunu, jo nāk arī vēl jaunākiem opeļiem. pins, kas viņu tur vietā, sapuvis un uzpūties, un ārā nenāca ne pa kam, nācās tur visu nakui sazāģēt, un lai to visu atkal nostiprinātu, iegriezu vītni un ieliku skrūvi. ierāvu gan zarā, mēģinot iepist kapeiku. šitajam, ko paņēmu, tas gals, kurš piemaucas pie stieņa, nez kādā sakarā arī ir uztaisīts female, lai gan vajadzēja būt male. pēc tam paskatījos bildes, būtu piemetis piecīti un būtu pareizais. nu nekas, galu pārtaisīju un uzmetināju pats
otrkārt, man neracionālas dusmas izraisīja tas koka dildo kloķa galā, kurš bija garš un nereāli tizls, un kombinācijā ar drausmīgo kulises lufti, tas bija diezgan konkrēts longshifteris. kaut kur vicinies pa gaisu, lai pārslēgtu ātrumus. nau ka citiem tm - uzgriezu vītni un uzskrūvēju ebay biljarda bumbiņu
jauni max lēti vāka amīši, jo ar mietu stutēt man baigi necepī. viņi kaut kā slowmo taisas vaļā, bet saies
stailing shadowlain salona gaisma, kas man šķūnī mētājās, un beidzot ir atradusi savu vietu. ja nebūs slinkums, varētu izvilkt vadus arī priekš slēdzamajām lampiņām. vai arī savienot, lai vienkārši viss uzreiz ieslēdzas. arī vecā lampa no iekšpuses bija smiltīs
piekārtoju kaut kādas masas
un tad sāka virsū nākt apskate. kaut kādus sīkumus piečinīju, pievilku gultņus, sataisīju vienu priekšējā luktura masu, samainīju vienu granātas gumijas savilcēju, utt., un brouts. nē nu jā.
sliekšņi pārsvarā domkrata vietas. labi, kaut ko mēģinās savārīt. sāku bakstīt un kasīt tur visu, un saprotu, kādā sūdā viss ir.
ja mans baltais unītis švaki izskatas no ārpuses, bet apakša ir daudz maz, tad šite ir otrādi. vizuāli var iztikt, bet sliekšņi krīt nost. kur pagriez nost, blakus atkal mīksts. kur mēģini metināt, līdz pusei sametini, trāpi mīkstumā un momentā ir caurums. nu dirsā. metināts viņš ir bijis jau ļoti daudz, ielāpi ir visur, bet vismaz sametināts normāli, nevis tas gateris ar punktiem un špakteli, kā unītim. ar metināšanu baigi te neizplūdīšu, gribēju taisīt pa vienkāršo, pēc iespējas ātrāk tikt galā un ar bildēšanu neaizrāvos. kaut kur pa vidam man jau diezgan ļoti apnika, un domāju, moš uzreiz jāved uz tolmetu, bet ja jau tik tālu ir tikts, jāizcīna līdz galam
kaut ko metinos, cik pa nedēļas nogalēm var paspēt, un kaut kādā brīdī saprotu, ka uz atkārtoto nepaspēšu. labi, pajebaķ, kad būs, tad būs, ies vēlreiz pilno. uz februāra beigām jūtos sametinājis to, kas bija atzīmēts, un braucu uz skati.
tas maģiskais brīdis, kad dabū trīs divniekus par rūsu, 2 mēnešus metini, aizbrauc vēlreiz, un dabū piecus divniekus par rūsu. lamuvārdu bija daudz. gadījās kaut kādi čibriki, kas divatā ilgi un dikti bakstīja to nabagu, daļa, ko viņi atzīmēja, bija kaut kāds pilnīgs sūds, piemēram, tā garensija ir viens mikro caurumiņš tieši blakus bremžu šļaukas kronšteinam priekšējā labajā riteņa nišā. nu kamon. šitajiem neiepatikās arī neesošā bagāžnieka kabata, kas iepriekš nekad nevienam nebija interesējusi. te kāds izdomāja arī paskatīties zem labā paspārņa un ieraudzīt arī lietu, par kuru pats nebiju lietas kursā, jeb maģisko lūkas drenāžas šļauciņu, un visu, ko viņa izdara ar virsbūvi, visā krāšņumā
no vienas puses jau pa lielam korekti, bet man tik ļoti bija apnicis to lūzni metināt, ka paliku dusmīgs ņēmu un taisīju otro tūri. šļauciņai izdarīju tūningu un iemetināju izvadu uz leju, pajebaķ. pa lielam jau arī skaidrs, kāpēc viņš tā nopuvis - apmēram tā, kā disku iekšpuse, izskatījās arī visa virsbūves apakša. nekādus spiediena mazgājamos, šķiet, tas auto nav redzējis un kad apakša nonstopā sutinas zem puscm biezas dubļu kārtas, labs nekas nevar būt.
viss, trīs lietas (reizes) labas lietas (reizes)
neeext. bija bišku sajūta, ka gaismu slēdža lampiņa ir drusku par spožu, un visu laiku lec acīs. uzgāju tādas pašas parastās 1,2w spuldzītes, tikai oranžā krāsā, un eksperimentam paņēmu. ieliku tur un tīri labi iepatikās.
pēc tam ieliku arī pulkstenī, iepatikās vēl vairāk
nojaucu viduskonsoli, gan kaut kā piestiprināt atlūzušo siltuma bīdekļa trosīti, gan kārtīgi tās visas plastmasas samazgāt, jo tur bija samērā pretīgi
tad uztaisīju mini proekt. maģītis, kas bija iekšā, bija tāds pusdzīvs un kā tāds ne visai foršs. likvidēju viņu no turienes, atradu maģi, kas bija iekš manas asconas, kad viņu nopirku, sakopu, satīrīju, pārlodēju kondensatorus, ekrāna backlight spuldzītes, izpucēju kasešu deku, salodēju DIN štekerus, vienā veikalā atradu pat pareizo metāla rāmi priekš viņa, un nu man ir izcila period correct mūzika
telefonmūzika nāk caur šitādu. manā kombinācijā viņš funkciju pilda ļoti labi, viss skan, kā vajag
pats krutākais - tagad pat tā pulksteņa spuldzīte makes sense, jo sakrīt ar maģi. patīk.
tagad current motora problēma, kuru pagaidām nesanāk izcīnīt. aktīvāk piespiežot gāzi, viņam uz brīdi kaut kas pazūd, tā kā pietrūkst degvielas, aiziet liesajā. noraustas, pabubina, pēc max sekundes aiziet. braukt var, bet riktīgi kretinē. īpaši uzsākot, pa vidam pazūd jauda, saķer sajūgs, un tu kā lohs norausties. šitajam pagaidām nekas nav palīdzējis, ne tukšgaitas regulators, ne droseles stāvokļa devējs, ne map sensors, šļauciņas visādas samainītas, vakuuma noplūdi vairs nevienu nevaru atrast, kāda atvienotais egr pievienots atpakaļ, degvielas spiediens ok, aizdedzes moments ok, kartera ventilācija ok, gaisa filtrs tīrs, sveces jaunas, zonde jauna. nākamā ideja ir sprausla, ja nē, tad es nezinu.
zonde vienvadīgā universālā, tāpēc bija jātaisa vads. vītne kolektorā priekš viņas arī tā, nu, bija, bet nebija, bet drusku bija tomēr. izbraucu ar vītņgriezi un sanāca pievilkt
bet citādi, brouts, paradi faku, pilnigi pajat. tagad dailyoju, jo unītim izjaukts salons uz čedaras grīdas darbiem, lai gan tie tagad bišku atliekas un unītim jāpagaida. tagad esam kaut kā tā
ir vēl kur tiekties, bet salons arī jau sāk pēc salona izskatīties, jo īpaši salīdzinot ar to, kā bija
šobrīd viss. pusgrāmata, kā parasti. man tā sanāk.
arlabunakti
