Turpinājums 2
Karoč, iespējams, mans līdz šim lielākais izaicinājums - brauciens uz Albāniju.
Šis trips jau bija iesācis ar mega flešbakiem no Supras, kad tieši pirms brauciena pārlasīju motoru un ar svaigi saliktu dodos daudzu tūkstošu km tripā, plus atceramies - motoru ir salicis diletants, kas to dara pirmo reizi EVER.
Bildēs redzamā aitāda ir cerība, ka ānuss neprolapsēs pirms laika
Karoč plāns vienkāršs - saķert džekus, kas izbrauca 29.07.2024 (nesanāca). Sākumā laižam uz Rumāniju. Rumānija ir kā moto paradīze, noteikumu Balkānos praktiski nav priekš moto braucējiem un daba brīvi pieejama bez norobežojumiem.
Jau tripa sākumā top skaidrs, ka 690 Enduro ar mantām un krūmu riepām nav nekāds šosejas karalis... Uz šosejas pēc 120 purina moci tā ka ātri vien var pārtraukt braucienu.
Vismaz saldējums palīdz
2. dienā šķersojam divatā Rumānijas robežu
Pirmajā vakarā maksimāls iepisiens uz mana ceļabiedra rēķina mēģinot uzbraukt kalnā pa akmeņu upi (#Paldies_Arturo).
Pirmo nakti beigās pavadam izcirtumā ceļa malā. Vismaz malka cik uziet un blakus upe. Var iedzert alu un baudīt silto/kasto laiku. Pārsteidzoši Rumānijā nav odu un attiecīgi var pliku kuli sēdēt pie ugunskura
Nākamajā dienā dodamies iekarot kalnus, nu jau pa gaismu
Šis ir legit ceļš, kas savieno vienu čigānu ciemu ar citu.
Skati vienkārši fenomenāli ceļā uz virsotni
Augšā vēl labāk
Tālumā Ukraina:
Ap šo brīdi top skaidrs, ka Rumānija augustā ir kļūda (silly me - es jau to zināju).
Manam ceļabiedram palika sūdīgi un šajā dienā džeks galīgi pamiris. Nekas, lēnām kustam uz priekšu apskatot burvīgu dabu un skatus.
Diemžēl te top arī skaidrs, ka ir tehniski feili saistībā ar moča sagatavošanu un klausoties Atmobenzin ieteikumus esmu uzlicis galīgi nepiemērotu zobratu attiecību, kas rezultējās ar to, ka tehniski braucamajos kalnos mans sajūgs ir pezda. Līdz ar to jāizvēlas nākamā naktsmītne uzmanīgi, kā arī mega offroads nespīd. Tā kā ir 5diena un tuvākais dīleris ar sajūgu tālu, tad braucam uzmanīgi. Šajā vakarā veiksmīgi googlemaps atrodu lielisku spotu, ko es vēlēos kādreiz piepildīt - raktuves.
Tā kā raktuvju upe nelikās īpaši uzrunājoša, tad eju dušā ar alu #atmobenes_duša
Raktuvēs ceļa biedram galīgi pezda un es palieku viens dzet alu un baudīt lieliskos skatus. Naktī mūs arī gandrīz nopūš ar teltīm no kalna kores, tā ka nakts vidū bija jāceļas un jāmeģina nostiprināt klintī telts. Tomēr bija tā vērts, ceļa biedrs izdzīvojis saules dūrienu un varam turpināt.
Ar visu slīdošo sajūgu izbraucu Maramures kalnu pāreju
Tālāk kustēju uz Bukarestes pusi. Nebija gluži plānots, bet paldies ktm-exc.ro, kuriem vienīgajiem bija sajūga kits uz vietas. Paldies arī lieliskajam īpašniekam, kas palīdzēja ne tikai ar detaļām, bet arī ar štrumiem lai tiktu tālāk uz priekšu.
Tālāk nedaudz no TransAlpina, Strategica un Route 66c kalnu pārejām
Tālāk ceļš aizveda uz Serbiju. Iesaku katram nobraukt gar Danubes upi, skaisti skati un lieliskas vietas
Serbija nav pārāk interesanta valsts. Ceļi labi, bet visur citur ir foršāk kā tur. Redzēt nav diži ko.
Tā kā kācis mani ir bijis pievīlis jau pirms brauciena un ap šo brīdi es no motora esmu dzirdējis visas iespējamās skaņas, kas raisa man paniku, bija jānotiek kaut kam, kas pestītu manu dvēseli
Braucot pa Serbijas kalnu takām nejauši iemaldamies klosterī. Iepazīstam Amerikāņu mūķeni, kas apstāsta mums par dzīvi serbu pareizticīgo klosterī un pacienā ar kūciņu. Iepazīstamies arī ar vietējo mūku, kas palīdz mūķenēm izdzīvot. Tomēr pirms došanās mājās, mūks (turpmāk svētais tēvs), mums lūdz vai varam viņu novest lejā līdz tuvākajai civilizācijai, jo viņam vajag pie zobārsta. Mēs protams nevaram atteikties. Lieki gan piebilst, ka esam ar močiem, mantām un tuvākā civilizācija ir 20km attālumā un pirmie 10km ir pa offroad
Tomēr izsniedzam svētam tēvam saulenes lai kukaiņi acīs nelido, kasku nevajag un braucam lejā. Pēc šī uzdevuma parunājam un iepazīstam nedaudz radikāli noskaņotā serbu svētā tēva vēsturi un politisko skatījumu. Tā ar pārliecību, ka mūsu tālākais ceļojums ir svētīts un nekas slikts vairs nevar notikt, atstājam svēto tēvu benzīntankā stupēt un turpinām mūsu piedzīvojumu
Pēc Serbijas pāris dienas sanāca pačilot Maķedonijā (Skopje).
Maķedonija diezgan lieliska. Labs konstrasts starp pilnīgu misseni un bagātīgu vēsturi.
Maķedonijā rodās vēlme fočēt ar filmiņu un tūristu tirdziņā gadījās ieķert Zenit kameru, kas nebija tik laba kā solīja
Šajā bildē ir nelielas izmaiņas manā setapā. Salūza kācim bagūža rāmis un nācās avadīties no trusty degvielas kanniņas un aitādas, kas sargāja manus baigos vaigus
#paldies_KTM
Fun fact, tas ir pie Lake Ohrid, kur no kalna kores ir redzamas Maķedonija, Albānija un Grieķija
Nākamo nakti pavadīju Albānijas kalnos netālu no čigāna fermas.
Albānijā ceļi mijās ar pipec offroad un negaidīti gludu asfaltu. Jābūt gatavam uz visu
Kartē biju nopeilējis maģistrālu ceļu, kas savieno divas puses valstij un pa vidu kalni. Nedaudz navigācijas errors un šo ceļu ir būvējuši romieši. On average - labāks kā maģistrālā kalnu pāreja. Šajā dienā pavadīju visu dienu pa akmeņu ceļu
Uzbraucot uz bruģētā tilta biju gatavs bučot zemi ar cerību, ka tas ir beidzies (I was so wrong)
Tālāk ceļs veda no Albānijas dienvidiem uz burvīgo Melnkalni. Nevienam neiesaku šo ceļu veikt ar auto - tikai moto. Citādi visu sabojās stāvēšana korķī. Ar moto korķu nav. Galvenais nemīzt
Pēc Melnkalnes nonācu skaistajā, bet skumīgajā Bosnija un Hercogvīna. Iebraukšana sanāca no Serbska puses un jau sākumā sametās šķermi, jo visru Z burti un atbalsts krieviem. Serbijā nekā tāda nebija, bet Serbska republic bija max skarbi. Bosnijas serbi ir retārdi, bet neko darīt. Max ātri tinos prom un neko nesafočēju. Nebija tā sajūta...
Citādi Hercogvīnas daļa brīnišķīgi skaista un budžetam iedvesmojoša. Iesaku izbraukt ar vilcienu, kas iet gar upi un ezeriem. Skati lieliski, ceļš labs.
Lieki piebilst, ka ap šo brīdi ir pagājušas gandrīz 3 nedēļas un visu laiku +40 un vairāk grādi uz moča, saulē un ekipējumā. Fiziskais sāk rādīt savu un lēnām kustos uz ziemeļiem, kur ir aukstāks. Palieku nakti Horvātijā pie robežas ar Hercogvīnu (Slavonski Brod), no rīta pieceļos apņēmības pilns kustēt uz ziemeļu pusi. Mērķis Balatona ezers un viens apskates objekts
Lieki teikt, ka Balatona ezers nebija vilinošs. Pie apskates objekta es apstājos, sapratu, ka es karstuma dēļ vairs nespēju nokāpt no moča un nolēmu braukt reāli uz augšu. Moš zakopani, tatriem or smthing. Lai nu kā sanāk. Sanāca max neveiksmīgi. Labi braucās un naktī attapos polijā uz bāņa bez naktsmājām. Tā bez dižiem varinatiem un ar nedaudz sajūtu, ka pietiek sanāca braukt tālāk līdz nolūztu:
<1h pagulēju šādā setupā benzīntankā pie fūristiem
Bet ar to visu sanāca, ka no pēdējās naktsmītnes Slavonski Brod es atbraucu mājās praktiski vienā pūtienā
(pēc timeline sanāca >2k km). Iron but challange izpildīts
Šādā variantā braukt neiesaku, not fun, but only funny.
Tālāk pāris bildes no zenit:
Kopsavilkumā sanāca 3 nedēļās 8+k km uz mopēda. Atceramies KTM 690 Enduro beņķis ir dēlis apvilkts ar lupatu
Rezumē, sanāca mega labi. Iesaku Balkānus visiem pirms tie ir kļuvuši civilizēti.
Balkānos nevar ticēt, ka kalnos ir ceļš pat ja pretī brauc Dacia. Čigāns ar Dacia>>>>Jebkurš vietējais ofrouists. Viņi spēj visu
Es gribu zastava
Balkāni ir mega konstrastaina vieta kur mijās absolūta nabadzība ar mērenu pārticību un reālu pārticību.
Nebrauciet vasarā - pakaļā karsts
Albānijā beņa 2EUR litrā
Izvēlieties komfortablāku tehniku
Es varētu sarakstīt interesantāk un skaistāk, bet tad šis apdeits prasītu nevis 4h bet 10 dienas. Piedodiet - nav tā vērc
Pie alus glāzes var pajautāt to kas interesē
Tu daudz, bled, neaizdedz kamēr tu, bled, jebalā nedabūn! ©IzdedzesVīrs#IzdedzesVīrs2017
KTM FANBOY
Subaru Leone
KTM 690 Enduro
Ex:
BMW F650 Funduro
S210 E430 kombi
Toyota Supra Mk3
E39 528i
Honda Civic EG D15B2
Toyota Celica GT4 2.0T 4x4
VW Golf Mk2
BMW E30 318
Opel Omega 3.0
BMW E36 2.8
Audi 80 B2 1.8
). Pie reizes atjaunots nikasils cilindram un jauns WOSSNER virsulis. Ja jau kapitalka, tad uz pilnu banku. Lieki piebilst, ka šo samenedžēt 4 nedēļās bija samērā izaicinoši
