Tad nu tā. Pie Vaz tiku ziemas beigās. No paziņas kura dabūja viņu jaunu un brauca reti. Auto bija saglabājies samērā labi, ja neskaita to kad pieputēji ne pajokam bija. Salons pēc izsūkšanas un izbirstēšanas kā jauns. motors 1.3. bez eļļas pēdām. virzbūvei standarta rūsas punkti uz durvīm. Apakša gandrīz ideāla. Orģinālais noskrējiens 77 tūkstoši.
Bija biš satūnēts, bet to visu norāvu nost. lai paliek stock.
Tālāk jau bildes:
Iedeva arī kādu rezerves daļu.
Tad sākās lēnām darbi.
Tiku pie diskiem un visa cita:
Beigās protams izdomāju, kad vajag piekrāsot.
Nu pagaidām izskatās kautkā šitā. Bet vēl daudzko vajag lai būtu viss čiki.
Tagad TA ir beigusies un Vaziņš iestumts garāžā blakus Esītim. Un gaida, kad būs siltāks laiks. Jāsaliek būs hromi atpakaļ un salons ar motortelpu jāsaved kārtībā.
Vazi jau ar vien mazāk paliek, prieks, ka ir cilvēki kas viņus saglabā. 
pašam nekāda nostaļģija pret VAZ nav. 
kā tās baltās aploces dabūji uz riepām?
vienmēr ieraugot glītu žiguli, atceros par bērnību. 12 gados jau žiguli piešķīra man, protams iemīlējos. nebiju ne sasitis, ne nokāvis, bet tēvs izdomāja nodot lūžņos tolaik par 50Ls. Tolaik es gruzījos, tagad abi gruzamies, ka žikus vairs nav mūsu pagalmā. Vislaik domāju, ka vajadzētu iepirkt kādu žiguli un padarīt smuku, bet 2 svētdienas auto students tomēr nevar atļauties 
