Vēlējos padalīties ar saviem piedzīvojumiem. Forumu lasu jau sen, bet nekad nav bijis ar ko baigi padalīties. Un rakstīt filosofiskus tekstus man nepatīk un nepadodas.
Viss sākās ar vēlmi pēc veca auto pa lēto, ko varētu pats paskrūvēt. Skatījos daudz un dažādus auto, bet nekas tā baigi neuzrunāja. Palaidu garām vienu labu w124, to pēc īsa mirkļa jaunais īpašnieks pārdeva kā VS. Oh well.
Šajā laikā spamā tieši bieži bija komentāri/joki par Asconām, varbūt tāpēc pavilkos.
2020.g. jūlijā ss'ā ieraudzīju sludinājumu ar Opel Ascona C ar 2.0 8v motoru, manuālo kārbu, vizuāli likās pieņemami (ceļami), braucu skatītites un iegādājos. Nenormāli pārlaimīgs, viss tik “easy” labojams. Aizvedu pie vecākiem uz Liepāju, kad pie mājas paskatos uz aizmugurējiem lonžeroniem - yes, brūnais tik brūns, ka ar pirkstu uztaisīju caurumu. Uz vietas laikam rozā brilles bija. Apjaucu to auto, un tā arī noliku garāžā. Metināt nemāku, šobrīd dzīvoju Rīgā un nav laika tik apjomīgiem darbiem. Fonā mans pirmais auto, ar kuru vizinos kopš 16 gadu vecuma. Opel Astra G 1.6 8v benzīns. Lielākoties apkopes veiktas ar tēta palīdzību, pašu spēkiem. Tā kā kaut kādas iemaņas jau bija.
2020.g. augustā ar tēti braucām pakaļ extra detaļu donoram. Ar draugu braukājām pa random grants ceļiem, vispār neskatoties kartē, vienas mājas sētā ieraudzīju pļavā ieaugušu Asconu, divu durvju, GT moldingiem. Atstāju zīmīti, telefona nummuru, sazinājāmies un vienojāmies par 100eur apmaksu. Beigu beigās 2.0 benzīns, automāts. Priecīgs, ir donors, motors, recaro salons bez šofera krēsla u.c labumi.
Sapuvusi nemaņā. Visa grīdā praktiski neeksistē, bet daudz noderīgu tehnisku lietu varēju nocelt un arī izmantot. Atkal viņa nonāca Liepājā, un tā arī nekas nekustējās uz priekšu. Jāpiebilst, ka abus auto iegādājos pirms kāzām. Tā nevajag darīt…
2021.g. maijā sapratu, ka tā nedrīkst apbižot vecākus, laiks savai garāžai. Atradu ss'ā, sazinājos un tā arī turos pie viņas. Atvilka uz Rīgu balto, noliku garāžā un sāku sevi apgādāt ar instrumentiem, lai to auto izjauktu pa sastāvdaļām. Pirku visu ko vien vajadzēja, donkratus, tirkšķenes, utt., jo pašam sava garāža nav bijusi. Līdz šim tēta garāžā ar viņa instrumentiem.
2021.g. jūlijā virsbūve jau devās metālos, nebija iedvesmas zāģēt, meklēt, un gaidīt, kas grib kaut kādu fragmentu.
2021.g. augustā, vietā kur dzīvoju, kaimiņos stāvēja zaļa Ascona, GT moldingiem, garām braucot virsbūve izskatījās daudz labāka kā pelēkā. Salons nebija no GT modeļa, bet orģināli itkā bijusi GT. Braucot garām uzrunāju īpašnieku, kas pa sētu darbojās, sarunājām apskatīt. Priekša bijusi sista, bet ar visu to cienījami. Bija iespēja arī auto aplūkot uz bedres, diezgan labi. Vienojāmies par 100eur + parādu nomaksa + pārrakstīšanas izdevumi no manis. Brauciens caur CSDD, un uz garāžu prom. Aizbraucu biš pasildīt miesu ceļojumā uz diu nedēļ un paķēru pagarināto atvaļinājumu. Demontēju visu sākot no aizmugures uz priekšu. Grīda bija ļoti laba, bez būtiskiem caurumiem, kurus viegli atrisināju. Nokasīju no grīdas, arkām dubļu kārtu, apstrādāju rūsu, un pofigistiski nogāzu ar bitumu. Kooperatīvā izskatījāmies kā Walter White, kad to darījām. Vārījām, baltos kostīmos, vizieros.
Tad ķēros klāt motoram. Oriģināli 1.8i, bloks mašīnā, pārējais principā kastē līdzi. Neatminos, kas pietrūka, bet nospļāvos. Man tak stāv cits. Izcēlu 1.8 ārā, ieliku otru motoru. Motoram semi-apkope, netīrumus nost, galvenās blīves jaunas, špilkas, uzgriežņi jauni, Respektīvi mainīju visu ko vajadzēja.
Izvilku jaunas bremžu un degvielas līnijas, gumijas daļas tai skaitā. Pieķēros arī bremzēm, tur visu jaunu liku. Joka pēc ielēju Motul 660 bremžu šķidrumu. Papildus aizmugurē nomainīju amortizatorus. Izpūtējs bija diezgan svaigs Poļu ražojums, kā stāvēja, tā arī pieliku. Riebīgi šķībs maita. Uzliku vadību motoram. Šķilu, rūc, jāaaaa, uzvara. Uzmetu riteņus un steigā darbojoties nometu no donkrata. Slieksnim joprojām grūti… Bet par motoru - netur brīvgaitu, pampst nost kad dod ručkā, bet kad iegriezās, tad skrēja pārsteidzoši. Simtiem zvanu ar tēti, kurš visā konsultēja. Mācījos lodēt, skrūvēt motoru. Praktiski visu esmu iemācījies uz šī auto.
2021.g.novembrī darba lokācija nedaudz pamainījās un ar auto tālāk nekas nenotika. Iegādājos diskus un citus sīkumus.
2022.g. septembrī atkal sanāca brīvāks mirklis, un saņēmos risināt problēmas. Liepājā savācos daļas no pelēkā, kuras atbild par brīvgaitu - vadu pīni, ecu, brīvgaitas gaisa regulatoru, gaisa kasti. Mainīju visu pēc kārtas, bet vadus neaiztiku. Rezultāts nekāds. Samainīju vadu pīni. Šķiļu, rūc skaisti, dod čībā un viss notiek pareizi. Ātri izgāju cauri lampu vadiem, uzliku uzskaitē + pārējās darbības un maucu uz TA. Pa ceļam bikses pilnas, auto vispār nebrauc taisni, viss tik skaļš, bremzes knapi šancē, bet temperatūru tur, viss itkā notiek pēc plāna. Iebraucu TA, stāvu rindā un pamanu, kā vārās augšā. Radiatora ventilators līdz šim strādāja, apskatē, protams, ne. Nu neko, slāpēju nost, pastumju ar kāju uz priekšu. Temperatūra nokritās un nodevu inspektora rokās. Par pārsteigumu četri vieninieki. Bija gan errors ar drošinātāju, jo negribēja dot apskati dēļ viena tālā, kurš nespīdēja, bet easy fix.
Braukājot viss palika labāks, atskaitot auto stūrēšanu un amortizāciju. Ļoti negribēju tik govisku auto, tam paredzēts daily auto. Beidzot arī nomazgāju to brīnumu. Pat saņēmos līdz Cēsīm aizbraukt un nobraukt 1k km pa mēnesi, kas priekš manis ir daudz. Uzsniga sniegs un auto noliku atpūsties.
2023.g. aprīlī ķēros klāt darboties. Garāžā auksts, bet tas neattur. Nomainīju radiatoru, jo iepriekšējais sāka tecēt. Nomainīju priekšā un aizmugurē gultņus, “custom made” bremžu sargs, sakrāsoti diski, EBC green stuff (bildēs nav vēl uzlikti), jauni amīši priekšā un 40/40 sēdinājums. Sarkanās, sports! Riepiņas uzliku 165/80/R13, diski ATS Classic, 1986.g., kas sakrīt ar auto ražošanas gadu. Tautā runā, ka alumīnija-magnija sakausējums. Nenormāli viegls combo. Lielākais pārsteigums bija bremžu supporta un diska klīrenss. Vēl visādi sīkumi sastrādāti, pat nezinu ko uzskaitīt.
Un šajā weekendā sanāca iebraukt iepirkties. Iegādājos pilnu recaro salonu, vienāda raksta un daudzus citus sīkumus, kas pavisam noteikti noderēs. Atrisināju nenromāli ļurīgo kulisi, beidzot ir prieks slēgāt robus.
Jāpiebilst, ka auto oriģināli bijis 1.8i GT modelis ar closed ratio 5 robu kārbu. Ir jau forši, paātrinās viņa, manuprāt, iespaidīgi. Bet uz šosejas ir krimināli. Braucu uz Cēsīm, 120km/h pa Siguldas šoseju turās ap 5k apgriezieniem. Ir jau viena wide ratio kārba sagādāta, ziemā plāns uzbūvēt ar piekto no garās kārbas. Papildus ziemai plāns par LCD paneli, kurš jau lēnām tiek gatavots (ja kādam ir info par ātruma signāla devēja impulsiem, lūdzu padalieties).
Saņēmos sevi palutināt par labi padarītu darbu, un iegādājos Nardi stūri. Pašam ļoti patīk kopējais skats salona. Krēslus jau esmu sarunājis aizvēst pārpolsterēt, tad jātaisa kārtīga ķīmiskā salonam. Tā kā tālākais ir laika jautājums. Starpcitu, grīdas paklājiņi stāvēja Astrā, ar kuru nobraucu 12 gadus. Runāju ar tēti un izrādās tie bija no viņa Asconas, kuru es no bērnības atceros. Nostaļģija.
Ar auto braucot pašam ir ļoti patīkami. Autiņš stingrs, skrien forši, man vairāk neprasās, atsperes ar esošo riepu combo ir ļoti baudāmas. Nu jau niripināti ap 3k km kopš mašīnas atdzimšanas no 7 gadu stāvēšanas ielas malā. Vienīgais salona daudz, kas grab, konkrēti panelis, bet visu jau nevar gribēt.
Drīzumā plānojās pārmetināt izpūtēju, iegādāt kādas R15 riepas un iespējams aizbraukt uz kādu trases dienu Biķerniekos. Cerams izdosies.
Kopumā plāns uz šīs virsbūves salasīt labumus, atrisināt lielākos kāšus ar tehniskām lietām, piedomāt par papildus uzlabojumiem. Tuvāko gadu laikā jāpārvācās uz Liepāju, tad arī ķeršos klāt pelēkajai, mācīšos darboties ar metālu, metināt. Sagatavošu virsbūvi un labumus varēšu pārlikt uz salabotu, nokrāsotu bundžu. Esošo, zaļo, nav vērts glābt, ir neforšas vietas, kuras neredzu jēgu glābt, tāpēc tagad tikai iekonservēju. Varētu jau lūgt tētim to visu darīt, bet viņam pašam savi projekti. Jau redzētais T3 un vēl topošs Volvo 240 ar pareizo dzinēju. Plus tomēr vēlos to darīt/mācīties pats. Patīk tā darbošanās ap vecu auto. Nevaru teikt, ka esmu tik milzīgs Asconas fans, bet kaut kā dzīve piespēlēja tos divus lētos dealus no kuriem arī šis auto ir cēlies.
P.S. Ikdienas darbs saistās ar ļoti tīrām rokām, pat sterilām, līdz ar to šī auto tapšanā ir izmantoti ļoti daudz lateksa cimdu.
TA stāsts atgādina kā pašam gāja pēc pirmā swapa kad uzvārīju motoru 
. Uz biķerniekiem domā youngtimer pasākumā braukt vai mano event?
Ar fīlingu.
