Martinss wrote:A priekškam ir 4 tās skrūves vai cik tur uz aķa? Pa katru jālej iekšā? Un pievilku kārtīgi.
Pagājušoreizi arī kārtīgi bija pievilkts, bet kkas neaļo laikam.
Kkad rīt apskatīšos, kā tur ar tām klemmēm ir.
Tieši tā, jālej katrā iekšā. Cik daudz, nepateikšu, neatceros, bet katrā sevi cienošā servisā ir speciāla pudele priekš šī pasākuma. Tāpēc brauc vien un sapildi aķi pirms ziemas, noderēs.
frenkers wrote:dzejnieks wrote:frenkers wrote:dzejnieks wrote:Tur jau tā lieta, ka te nevar saprast mazā instalācija vai lielā, nominālā jauda tiek norādīta, vai maximālā..., Ja nomināli ir 600W, tad vajag kondiķi.., Ja max, tad pēc izvēles.. Par ļaunu viņš nebūs..
Paskaidro kāpēc vajag kondiķi?
Principā kondensatoru sāk vajadzēt tajā brīdī, kad pastiprinātāja jauda ir tuva ģeneratora saražotajai jaudai... Kondensators uzlādējās, saniedz to pašu spriegumu, kas ir akumulatorā un tad vairs strāvu netērē. Kad teiksim "nostrādā" subvoferis, akumulators nespēj uzreiz atdot vajadzīgo strāvas daudzumu, jo reakcijas uzsākšanai ir vajadzīgs zināms laiks, un tādēļ krīt spriegums sistēmā. Kondensators var atdot strāvu zibenīgi, ko tas šajā situācijā arī dara, un tādējādi izlīdzina sprieguma lēkāšanu muzikālajā un arī visa automobiļa ķēdē. Tas labvēlīgi ietekmē gan skaņas kvalitāti, gan nerausta akumulatoru - ģeneratoru tādēļ kondensatora lietošana ieteicama.
EDIT: domāju Vītols varētu pareizāk un terminoloģiskāk izskaidrot...
Ok. Kondensators spēj atdot strāvu ātrāk par AKB, bet cik ilgam laikam tavuprāt pietiks ar 1F kondensātora kapacitāti, lai nobarotu kaut vai 200w?
Protams pietiks. Vispār, ja iekš mājas sistēmām ielk līdz 40 000 mikrofarātiem un tas jau ir daudz, iedomājies, cik ir 1F!!! 100 000 mikrofarātu ir 1/10 no 1F. Zini, ka 100 000 mikrofarātu kondensators pie izlādes (ja saliek uz īso, var pārdedzināt pušu viduvēju skrūvgrizni? Iedomājies, kāda strāvas atdeve ir 1F, kur nu vēl 50F. Protams, te arī ir atšķirība katrā kondensatorā, tie ir dažādu veidu un arī dažāds izlādes laiks ir. Protams, mājas sistēmās nav tik lielas sprieguma un strāvas svārstības, bet enivej, visos labos pastūžos ir nopietni kapacitatori. Un jo nopietnāks kapacitators, tb, stabilāka barošana, jo vieglāk pastūzim darboties, zemāku skaņu var dabūt, kā arī mazāk moka EDS.
Barošanā nav milzīgas nozīmes vada sastāvam, tā vairāk ir tad, kad tiek padots konkrēts signāls cauri (mēdz frekvences slāpēt un tā).
Lielāka nozīme ir vada šķērsgriezuma laukumam, jo ja tas ir par mazu, vads silst.