J.K.jr.bad. d'RIFTER

[J.K.jr.bad.]

Sveiki, domubiedri!

Ļōōōti sens neesmu taisījis te jaunu topiku. Un īsti nav ar par ko, jo kā jau lielākai daļai projekti tiek iesākti un nekur tuvu finiša taisnei tie netuvojas. Pa īsti nekustas gadiem ilgi. Tad nu es nolēmu padalīties ar jums ar savu pieredzi lietojot iegādātu, praktiski, nullīti savu sapņu (no praktiskā viedokļa) auto.

Un tā iepazīsimies:
Peugeot Rifter 2020 (N1 kategorija. Tipa kravinieks)
1.5 dīzelis
8 pakāpju automāts
Adaptīvais kruīzs
Joslu uzturētājs
Webasto
Dibena apsilde
Elektriski spoguļi, apsildāmi un nolokāmi
Apple Play
Parkingi un kamera aizmugurē
Lietus sensors
Tālo gaismu asistents
Atsevišķi atverams bagažnieka logs
Keyless
Auto Start/Stop
Elektriskā rocene
220v rozete
Pilna izmēra rezerves rats. Tikai nez kādēļ uz tā rakstīts ne ātrāk par 80km/h.
varbūt, vēl kaut kas. Atcerēšos pierakstīšu.

No tā, kas nav, bet varēja būt līdz pilnai laimei:
Aklo zonu asistents. Nu ļoti prasās, jo spoguļi ir ar riktīgi šauru redzes loku. Milzīga aklā zona, salīdzinot ar Kangoo MK1. Šis punkts ietvers sevī arī parkingus pirekšā.
Pašapumšojošais atpakaļ skata spogulis.
Sīkumu novietne zem aizmugurējo kājām. Bet tā laikam nāca ne N1 kategorijas autiņiem.
Piekabes āķis. Šo punktu kaut kādā brīdī būs jāuzliek.

Vēl bija tāda opcija īsajās versijās, kā panorāmas lūka, bet ar šo opciju tiktu zaudēta vieta bagažniekā.


Tiesa gan iegūtu vietu priekš visāda hlama, ko vadāt līdzi.




~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Sāksim ar vislabāko ziņu, kas saistīta ar šo auto: TAS IR DARBA AUTO! Darba auto, kas man ir arī ikdienas auto. Jebkurš piekritīs, ka pasaulē nav labāka auto kā darba. Lai ar kas tas būtu.

Auto, kā dēmo eksemplārs, tika iegādāts pie kaimiņiem Igaunijā. Tā kā uz to brīdi, kad bija nobriests iegādāties spēkratu, Stelantis grupa bija pārstājusi ražot normālas komplektācijas pasažieru bulku vāģus, tikai elektriskos, tad nekas cits neatlika to meklēt mazlietotu.
Kā jau zinat, vai arī nezinat, tad šādu auto, ar nelielām kosmētiskām izmaiņām jūs varat iegādāties no pieciem dažādiem ražotājiem:
Citroen Berlingo
Peugeot Rifter/Partner
Opel Combo
Toyota City Ace
Fiat Doblo.

Visi auto ir identiski izņemot vizuāli izņēmumi auto sejā un šofera kokpitā. No visiem šiem pieciem vislielākās vizuālās atšķirības ir tieši Rifter. Ne tikai priekša atšķiras, bet arī aizmugurējie lukturi ir citi un arī šofera pusē panelis. Pārējiem auto, izņemot Opel, ražotāji ir apmierinājušies tikai ar brenda zīmes nomaiņu Citroen vietā. Vēl viena būtiska atšķirība no pārējiem, ir tā, ka Rifter nāca komplektācijā ar paaugstinātu par 16mm klīrensu, kas droši ļauj bez lielām galvassāpēm vadīt auto pa mūsu brīnišķajiem ceļiem.

Auto tika iegādāts 2021.gada augustā. Spidometrs rādīja ~12K km. Braucu ar autobusu pats pakaļ uz Tallinnu, lai pēcāk pats savā gaitā dotos uz Latviju.

Tāds viņš mani gaidīja. Iztīrīts, nomazgāts un galvenais ar pilnu bāku! Tas bija pats jaukākais pārsteigums. Laikam Viking motors Igaunijā ir savi kvalitātes standarti. Atceros, ka pie mums Mollerī, ielej jaunā auto tik daudz degvielas, lai tikai lampiņa nedegtu, bet te lietotam auto ir pilna bāka. Un kā pēcāk izrādījās, arī tikko veikta apkope. Tā lai klients ir 100% apmierināts un vienmēr atceras ar labu domu.


Tā ar devos no Tallinas uz mājas pusi mēģinot pa ceļam nenokrašoties, jo vajadzēja, taču izspaidīt visas poga, lai saprastu kas kā strādā.

Pa ceļam iebraucu kādā piejūras ciematā atrādīt priekšniekam jauno auto un iedot izbraukt. Ilgi nedomājot šis uz kāpām, kur tālu netika. Acīmredzot pieradums pie Subaru tik liels, ka šķiet, ka visi ceļi izbraucami. Nedaudz norakās. Un bija spiests iet pakaļ savam auto, lai manējo izglābtu.



Pabraukāju dažas dienas ar igauņu tranzīta numuriem un tad piereģistrēju CSDD. Nesaprotu, kapēc, CSDD nereklamē, ka ir tāda lieliska iespēja, ka vari tikt pie vecāka gadagājuma numuru kombinācijām. Es par to netīšām uzzināju un nolēmu sev paņemt kaut ko oldskūlīgāku. Vienmēr, ir patikuši numuri ar 3 cipariem. Manuprāt izskatās viss elegantāk.




Izbraucot uzreiz pamanīju vienu superīgu lietu, kas nav citām markām: Instrumentu panelis, kuru nenosedz stūres rats! Gan jau ka esat saskārušie ar to, ka ierasti saregulējot stūres ratu, kā būtu ērtāk, jūs vairs īsti neko jēdzīgu panelī neredzat. Tad šajā Peugeot paaudzē, ne tikai Rifter'im tā vairs nav problēma. Stūres rats ar tāds kantains, un šķiet, ka varētu būt neērti. Bet, teikšu jums atklāti, nekādu neērtību nesaskatu. Protams gan, driftā nederēs.



Kad auto tiek izmantots darba vajadzībām, tad laiku pa laikam vajag kaut ko smagāku aizvest. Tā kā auto kravnesība ir ~600kg, tad reizēm iekrautie 400kg bagažniekā nerada nekādu problēmu pārvietoties. Un no malas izskatās, ka auto ir "normāla" augstuma.



Lai gan auto ir 130 poniji un 300Nm, tomēr, lai tas būtu elastīgāks gribētos vēl kādus 30 zirdziņus un 100Nm. Pilsētā pārvietojoties vispār nekādu problēmu, bet ārpus, pirms vēlies kādu apdzīt, gan ir jāpadomā. Pašmasa pasē ir 1679kg.



Man ikdienā sanāk nobraukt vismaz 100km. Plus vēl visādi darba braucieni, tā ka pa nedēļu sanāk aptuveni 1000km, jeb viena bāka nedēļā. Vidēji patēriņš sanāk 5.5-6L šādā režīmā. Ja tikai šoseja, tad, principā, var ierakstīties 5L/100km. Priekš tāda auto galīgi neslikti. Viss straujāk patēriņš pieaug braucot īsus gabalus, kad auto jau paspēj atdzist. To var manīt arī borta kompī. Kamēr nav darba temperatūras, tikmēr patēriņu rāda kādu litru vai pat vairāk augstāku.
Uz doto brīdi pats esmu jau nobraucis 90k km. Nepilnu divu gadu laikā. Un tikko beidzās garantijas periods, kas bija 100k km vai 5 gadi.



Piekares, vadības ziņā īsti apmierināts neesmu. Vai nu kaut ko inženieri nav līdz galam izdarījuši, jeb arī jānes šis upuris kravnesības un klīrensa vārdā. Auto ļoti cieti atsaucas uz nelīdzenumiem. Arī piekrauts uzvedas līdzīgi, lai gan parasti kraviniekā viskomfortablāk, kad tas ir noslogots. Ja vēl nelīdzenumi gadās līkumā, tad auto mēģina aizlekt nost no trajektorijas. Un tas ar visu to, ka riepa ir 65 profila. Tā kā man pirms tam bija pirmās paaudzes Kangoo, tad ir ar ko salīdzināt. Tas salīdzinoši bija ļoti komfortabls un mīksts. Tiesa gan tur bija savādāka veida piekare gan priekšā, gan aizmugurē.



Toties, praktiskums atsver visu. Jau ar Kangoo sapratu, ka tas ir tas ko es savā vecumā vēlos! Un tāpēc meklējot aizvietotāju nokalpojušam Kangoo bija tieši bulku vāģis.
Šis augtais klīrenss, augstā durvju aile, bīdāmās aizmugurējās durvis, vietas vairāk nekā nepieciešams 5 pasažieriem, milzīgais bagāžnieks, kurā var ielikt bērnu ratus neizjauktus un vēl paliks daudz vietas un vēl visādas praktiskas lietas ir tas, kas mani saista. Un kā jau redzējāt aprakstā, tad nav īsti tādu opciju, ko ļoti gribētu un nevarētu atrast šīs kategorijas automobīļos mūsdienās.
Ielikt divus pieaugušo velosipēdus un vienu bērnu, turklāt vēl saglabājot divas vietas aizmugurē īsti problēmas nesagādā. Šeit bilde vēl no Kangoo laikiem. Vienīgais kas noskrūvēts ir pedāļi pieaugušo veļļukiem. Jāatzīst, ka šos pašus velosipēdus Rifter'ī ir grūtāk ielikt un bija nepieciešams sagriezt un nolaist zemāk stūres ratus, jo acīmredzot durvju aile Kangoo, lai gan tas ir vizuāli mazāks, tomēr, ir augstāka. Būtu bijis variants ar garo bāzi, tad noteikti būtu to izvēlējies, jo papildus 35cm būtu jau noderējuši vedot garākus priekšmetus.





Jau ar esošo īso bāzi, esam izmēģinājuši divatā ceļot un gulēt iekšā. Iepirkās pareizā izmēra piepūšamais matracis un saldus sapnīšus. Garums vietai ir 190 un platums ~ 120cm. Griestu augstums 112cm.





Nakamājā sērijā pastāstīšu, kas bija par problēmām garantijas laikā un to, ka tjūnerim vienmēr niez nagi.

[rrrainis]

Sķiet ka labākais visā ir, ka var ar auto ceļot un tajā gulēt.

[K.JAY]

Ar tādu pat trasē var ok laiku uzstādīt, atceroties af un pagājušajā gada izbraucienu

[GG.]

Vienu dienu pabraucu aizmugurē sarkandaugavas rajonā. Visu laiku domāju, kas tas par skruļļaino vadu pakaļējā logā

[VuskansDavis]

to logu var attaisīt vaļā, kā bmw unīšiem, tikai vada risinājums neizdevās

[J.K.jr.bad.]

Daļa #2.

Nu jau odometrs rāda gandrīs 109k km. Skrien tie diezgan raiti. Bet kas tad pa visu šo laiku ir noticies. Daudzi saka, ka francūži ir slikti neuzticīgi utt., bet tā šķiet ir gan to auto problēma, kas tiek remontēti tikai tad, kad tālāk var tikt tikai ar evakuatoru vai nu arī patiesais nobraukums ir x2.

Tātad, kādas problēmas garantijas laikā, kas, kā atgādināšu, šim auto bija 100K km vai 3 gadi ir bijušas? Principā ir bijusi tikai viena tāda īsta lieta, lai gan man pa garantiju ir vairākas lietas darītas, bet tas tikai tāpēc, ka es tāds piekasīgs. Cilvēks vulgaris nebūtu ar tiem sīkumiem uzbāzies nabaga dīlerim.

Hronoloģiju īsti neatceros, līdz ar to sākšu ar to vienīgo īsto problēmu.
Kaut kad ziemā sāku dzirdēt jocīgas skaņas no motortelpas puses. Tiesa gan tās skaņas es pamanīju tikai tad, kad atrados ārpus auto, jo kā jau minēju, tad skaņas izolācija šim auto ir vairāk nekā pieņemama. 3x labāka nekā jaunajam Multivan. Tad nu es baigi neiedziļinoties tajā visā aizvedu auto uz Peugeot centru. Drīz vien saņēmu video ar defektāciju, ka beigts gultnis kondicioniera skriemelim. Ļurkājās tā, ka grūti bija saprast, kā tas vēl tur turas uz vietas. Galu galā auto tika aprīkots ar jaunu kompresoru, jo ražotājs neparedz atsevišķu gultņa maiņu. Pie reizes arī agregātu siksna nomainīta.

Tad nākamā būtiskākā problēma, kas mani kaitināja bija nelielais grūdiens no kārbas, kad atlaidi stāvošam auto bremžu pedāli un nospiedi gāzes pedāli. Saasinot pēcpuses sensitīvos sensorus varēja just, ka ja uzgaidīju kādu sekundi vai divas, tad juti, ka kārbā robi saslēdzas un tāda grūdiena vairs nebija. Ražotājs neparedz eļļas maiņu kārbā, bet ar dīleri vienojāmies, ka nomainīs to bez maksas un pie reizes nometīs adaptācijas. Pieņemu, ka šajā lietā palīdzētu tikai adaptāciju lieta, bet bijām vienās domās ar servisa pieņēmēju, ka šķidrumi, it sevišķi eļļas jāmaina regulāri, pat ja ražotājs tā nedomā. Šajā gadījumā, ja pareizi atceros, nobraukums bija ~70K km.

Un pēdējā nopietnā lieta. Otrajā gadā pamanīju, ka Start/Stop nefunkcionē un arī stāvot uz vietas radio pārstāj skanēt jau pēc dažām minūtēm lepni paziņojot, ka nav vairs spēka Raimondu atskaņot. Pārbaudīja aķi. Vēl labāki rezultāti kā specenē. Tad nu kaut kā pielauzu dīleri iedziļināties un atrada arī vainu. Kaut kur pie aķa stāv kaut kāds verķis, kas dranduļetam ziņo cik dzīvot spējīgs ir aķis. Tad nu lūk, tas tā vietā, lai teiktu, ka ir visi 100%, auto smadzenēm nodeva info, ka ir kapi un palikuši vairs tikai 60%. Detaļu nomainīja un viss gerai!

Tas, pa lielam, arī viss. Bija vēl kaut kādas manas piesiešanās par to, ka vējstikla "apsilde" (trīs niecīgi diegi šofera puses pusē) nestrādā. Kas tika sataisīts. Bija kaut kāds gļuks softā.

Bija vēl kaut kādi sīkumi, bet kā jau minēju, tad tā bija tikai piekasīšanās.

Bija vēl viena lieta, kas nedaudz lika vilties, bet tā kā pie mums ir ziemas un attiecīgie iesālīšanas līdzekļi, tad nonācu līdz situācijai, ka no aizmugurējām bremzēm nāca nepārprotama THIS IS IT! skaņa. Lai gad dīleris man teica, ka kluču atlikums vairāk nekā no rūpnīcas nāk. Tad nu sadusmojos, pats nodefektēju vainu. Izrādījās, ka aizmugurē labajā pusē iekšējais klucis iestrēdzis pats savā dimensijā un bija notrinies līdz -1. Tai pašā laikā ārējais ir vēl ilgi un dikti lietojams. Tad nu, iebraucu IC, paņēmu lētākos klučus un uzliku virsū. Pirms tam nedaudz patīrot virsmas.
Kaut kas tas Krasta ielas dīlerim nav īsti kārtībā ar bremžu atlikumu noteikšanu. Vēl man atsūtītajā video par auto defektāciju lepni teica, ka kluču atlikums 40%. Bet es tam neticēju jau sen un laicīgi biju iepircis no Vācijas ATE bremžu diskus un Low dust bremžu uzlikas. Latvijā varēja tikai diskus no ATE noprikt. Sanāca ar visu sūtīšanu lētāk nekā šeit IC ar visām mega servisa atlaidēm. Ja kādu interesē lūk būs links: https://www.lott.de/en/ Tad nu, tajā brīdī, kad pienāca laiks likt pēdējās vasaras riepu komplektu tika konstatēts, ka nepārāk daudz ir atlicis.


Tad nu pie reizes tika nomainītas bremzes. Tā ka var spriest, ka ar priekšu pietiek ~100K km. Pie pārsvarā šosejas braukšanas. Aizmugure, pieņemu, varētu visus savus 150K vai vēl vairāk nobremzēt.

Atkāpei par ATS bremzēm. Sen vēlējos pamēģināt tos keramiskos klučus ar maz putekļiem. Agrāk, kad strādāju ADParts biju starā par RedStuff klučiem, no kuriem maz putekļu. Tagad uz šī konkrēta piemēra varu teikt, ka kombinācija lieliska! Bremzē lieliski un putekļu vispār nav. Nobraucu 6K km pēc nomaiņas pirms mazgāju auto. Tā ar neatradu nekādu izteiktu bremžu putekļu. Pirms tam ar OEM jau pēc kāda 1000 nieka bija izteikti putekļi uz diskiem. Tā ka rekomendēju. Maksā vairāk, bet man patīk.

Tas nu par garantijām un kaut kādiem remontiem viss. Humoram varu piebilst tikai to, ka uz auto ir viena nelaimīgā riepa. Kas visu laiku tiek kaut kur pārdurta. Tā jau mainīju uz citu pusi to utt. Tā pa tieši tā atkal laiž gaisu, jo kaut kādu sūdu pa ceļam noķērusi.

Tagad pieskarsimies tjūningam. Kā tur bija tas teiciens par to, ka: Cilvēku no Purčika var izdzīt, bet Purčiku no cilvēka gan nevar. Tad nu, ja tu esi sirdī tjūneris, tad vienmēr niezēs nagi kaut ko "uzlabot". Lai gan opciju ir daudz: sākot no diskiem beidzot ar čipu, manā gadījumā pagaidām varēju tikai aprobežoties ar optiskām lietām, ar kurām parasti neaizrāvos. Šajā gadījumā, kretinēja nekāds apgaismojums salonā. Tad nu sadusmojos un sasūtīju led lampiņas un sainstalēju visos galos. Beidzot varēju kaut ko tumšā naktī savā salonā ieraudzīt. It kā šķūnis, bet tik jaunam auto tādām lietām jau pašām vajadzēja būt no rūpnīcas.
Iepriecināts ar rezultātu salonā pieķēros priekšējai optikai, kas nu galīgi nekāda. Tad nu iesākumam iepirku tuvajām gaismām Osram. Nu tipa labs ražotājs. Labi, ka iepriekš kaut ko pastudēju un sapratu, ka ielikt it kā standarta H1 lampiņu vietā Led nebūs tik vienkārši un problēma slēpjas tajā, ka auto inženieriem ir taču par kaut ko jāmaksā. NU kaut ko jaunu jāizgudro. Tad nu izrādās, ka jau sen biedri inženieri ir sazvērējušies un izgudrojuši, ka tagad lampiņu lukturī stiprināsim šādā veidā nevis kā ierasts klasiskā, kurai nekādas vainas nebija. Tad nu lai ieliktu tur nosacīti nestandarta lampiņu ir nepieciešamas kaut kādas pārejas un protams, lai to nomainītu, arī standarta lampiņu, daudz vieglāt to būs izdarīt izņemot pašu lukturi.



Lūk tā izskatās inženieru lidojums, kā nostiprināt spuldzīti. Ieliec lampiņu un tad kaut kādu gredzenu uzskrūvē virsū.


Te redzams tas gredzens, kuru dēļ vietas neesamības ir prakstiski neiespējami arī standarta spuldzei pareizi uzlikt virsū. Kādu laiku nobraukāju ar šķību spuldzi, jo gredzenu arī pie dīlera nespēja pareizi uzlikt.


Labi, ka atradu, ka kaut kādiem Renault ir līdzīga sistēma pašā lukturī tikai stiprinājums izskatās kā šajā bildē pa labi. Pa kreisi ir Led spuldzes adapteris.


Te vieta gatavs spudzei.


Te jau viss gatavs.


Biju vēl iepircis mices lukturiem, gadījumā, ja Led spuldze izies ārpus luktura putekļu sargam, bet, tomēr, nenoderēja.

Nedaudz stresaināt bija ar tālajiem. Tur spuldzes iespraušanas leņķis attiecībā pret luktura aizmugurējo plakni bija diezgan ekstrēms. Bija nedaudz jānogriež vada stiprinājuma kronšteins, lai ielīstu iekšā. Paldies dievam šeit inženieri nebija tikuši klāt un izķēmojuši klasisko ar atsperīti esošo spuldzes stiprinājuma shēmu. Tiesa gan Led spuldzes gadījumā atspere bija no sākuma jāuzliek uz spuldzes korpusa un tad jāiestiprina āķīšos.





Tad nu, kad manas rokas bija izmežģītas, saskrāpētas līdz asinīm un mans vārdu krājums bija beidzies, tā ar darīju, ka ņēmu lukturus laukā. Un nedomājiet, ka tas bija vienkārši. Paši saprotat, ka rūpnīcā tika no sākuma pieskrūvēti lukturi un tad buferis. Kaut kādā vēzī man tomēr izdevās izmānīt laukā tos bez bufera noņemšanas. Tas ir miljons skrūvju atskrūvēšanas.
Tad nu rezultāts kļuva šāds: Gaismas uz ceļa palika vairāk.


Pēc kāda laika saņēmos un pasūtīju kaut kādas citas LED spuldzes priekš tālajiem ar miljons lumeņiem utt, jo šķita, ka Osrams varēja būt jaudīgāks. Tad nu pasūtīju no ledperf.eu pašu izslavētas spuldzes. Neteikšu, ka ir tā kā reklamē. Bet nu ir labāk nekā bija. Starp citu, šim auto miglinieki ir ar ļoti labu gaismas atdevi. Biju par to patīkami pārsteigts.



Tā nu es te mizoju apkārt pa Latviju krādams kilometrus. Klasisko sezonu jau esmu izlaidis vienu gadu. Mēģinu saņemties un izdomāt iemeslu kapēc man ar "vecu grabažu" bez ekstrām būtu kaut kur jāizbrauc. Bet nu plāns šogad ir izkustināt.

[ray112]

Varēji arī kādu bildi ielikt ar gaismas atdevi uz ceļa tiem LEDiem.

[arniks8]

sūds par pežu, pastāsti kas ar to santanu

[juriz]

Labs, lēts zemesgabals kaimiņos

[Juzix]

Kas ar tiem LEDiem notiek pie ikgadējās TA?

[juriz]

https://iauto.lv/zinas/latvija/44143-ek ... dzes-video

[J.K.jr.bad.]

Kas ar tiem LEDiem notiek pie ikgadējās TA?

Pagājušajā gadā, kad tie bija vēl tikai tuvajos problēmas nebija. Aiz lēcām tās lampiņas neredz, staru veido perfektu, auto ir svaigs, tad nav aizdomu, ka tādām tur nevajadzētu būt un bija arī cilvēciskais faktors: džeks, kas kratīja auto, teica, ka viņš tādu redz pirmo reizi.

Tiesa gan Osram ir vesels saraksts ar auto, kuriem tie ir oficiāli saskaņojuši savu lampiņu lietošanu lukturos.
https://www.osram.com/ecat/LED%20lamps% ... 1_3574187/

Lūk pat brīnumainā kārtā Latvija ir iekļauta sarakstā, ka drīkst izmantot sekojošiem auto modeļiem:
https://www.osram.com/am/night-breaker- ... latvia.jsp

Tad nu redzēs. Bardaciņā ir oriģinālās lampiņas. Tālās varētu īzī nomainīt, par tuvajām, kā jau redzējāt viss slikti.

[J.K.jr.bad.]

Laba diena!

Ir ko nedaudz uzrakstīt. Varbūt, kādam šķitīs interesanti un noderīgi.

Kaut kādā brīdī garantija autiņam bija beigusies un sākās kaut kādu bojājumu gaidīšana, kas nu jau būs jāremontē par paša naudu. Kilometri ripoja, mainam kārtējo eļļu pie ~ 15K km un tik dragājam tālāk. Un tad vienā jaukā dienā aptuveni pirms nedēļas sākas Ding-Dong panelī.


Skaidrs ir viens, ka kaut kas atgāžu sistēmā ir čau. Auto darbību galīgi neietekmē. Brauc kā jau ierasts. Tas vismaz labi. Tik paziņojumi ar regresējošu tendenci ziņo, ka pēc tik un tik km auto vairs nevarēs iedarbināt. Tad nu sameklējām kādu, kas var nolasīt kļūdas un iegūstam sekojošu info:


Saprotam, ka kāds no atgāžu sensoriem nav apmierināts ar atgāžu kvalitāti. Par laimi ir arī kļūdas kods, pēc kura ieguglēšanas saprotam, kādu no iespējamām vainām. Un viena no tām ir aizaudzis AdBlue iešprices sprausla aizaugusi.
Baigi pašam neko negribējās skrūvēt, bet tā kā neviens cits īsti nevarēja tikt klāt šīs kļūdas nodzēšanai, tad saulainā sestdienā saņēmos un noņēmu to sprauslu pats. Tikai tāpēc, ka piekļūšana bija relatīvi vienkārša. Viens divdaļīgs savilcējs un sensors ir nost no izplūdes.


Kā mēs redzam, tad tik tiešām sprausla ir ciet. AdBlue šķidruma vēlme kristalizēties plus vēl kvēpi dara savu. Nekāds smidzināšanas process te vienkārši nevar notikties.


Ieeja izplūdē ar ir nedaudz netīra.


Mehāniski patīram abas daļas. Plus vēl ar kaut kādiem šķidrumiem noņemam lieko uzdegumu un tad mēģinam visu salikt kopā.


Var teikt, ka 1/3 no darba izdarīta. Tagad sākas pati jautrība. Jāpieliek atpakaļ sensors un jāuzliek tas divdaļīgais savilcējs + skrūve. Ja kaut kas no tā izkrīt no rokām, tad viss. Bez pacēlāja un pannas skrūvēšanas nost nekas nesanāks. Tad nu pielietojot vārdu krājumus, ņemot talkā makgaivereni, lai saturētu kopā abas savilcēja daļas kaut kā izdodas to savilcēju uzlikt virsū. Tie kas ir skrūvējuši autiņus uz aklo tikai balstoties uz informāciju no pirkstiem Braila rakstā sapratīs par ko ir runa. Turklāt vēl karājoties pāri motortelpas malai ar abām rokām iekšā izgrieztām pretdabīgā stāvoklī.

Vēl tik atlika iebraukt pie Peugeot dīlera un palūgt, protams, par naudu, nodzēst kļūdu. Tiesa gan šajā gadījumā tā īsti nav kļūdas nodzēšana, bet gan sistēmai pateikšana, ka viss ir kārtībā, tagad visas sliktās detaļas ir nomainītas un varam strādāt no gala. Jāveic sistēmas inicializācija.

Tad nu tagad cerēsim, ka viss būs desās un braukt tālāk.

Ja nu kādam vēl ir AdBlue iešprices sistēma, paskatieties, vai nav arī jums iespēja tādās nevajadzīgās "auzās" iebraukt. Laicīga sprauslas notīrīšana radītu mazāk galvas sāpju. Bet ražotājs to neparedz...

Nobraukums uz doto brīdi ~115K km.

Laikam jāsāk domāt par jaunu auto, lai var dzīvoties ar mierīgāku prātu uz garantijas rēķina.

[andrams]

Iz pieredzes - AdBlue mikseris šādi dara, kad SCR fiziski ikdienā neuzkarst līdz tādai temperatūrai, pie kuras tā čura spēj pilnībā izreaģēt.

[J.K.jr.bad.]

Man ikdiena principā sastāv no 90% lielceļa. Bet ja ir tā kā ir, tad laikam man ir jāizslēdz laukā Start/Stop sistēma. Varbūt šajos periodos, kad esmu iebraucis Rīgā un stāvu pie luksofora nevajadzētu slāpēt auto.
Bet varbūt arī tas lielceļa režīms ir tāds maigs un katalizators neuzkarst pietiekami..

[ray112]

Nevar būt kaut kāds sakars ar labāku vai sliktāku adblue kvalitāti?

[rrrainis]

Izprogrammē to sūda AdBlue ārā un dzīvo laimīgs.

[howitzer]

Dīleris ir Forum Auto? Lielāks pidarasu kantoris nav redzēts. Pie viņiem tika pirkts mazlietots Kia auto ar 30k km nobraukumu, rūpnīcas garantiju un auto pastāvīgi bija problēmas ar DPF, un dīleris darīja visu iespējamo, lai visu laiku atkratītos.

[J.K.jr.bad.]

Adblue tā pat kā degvielu esmu lējis tikai Neste. Nezinu no kurienes viņi ņem tās čuras.

Dīleris ir Amserv. Pagaidām nav bijušas īpašas problēmas ar viņiem. Tikai tik daudz, ka neskatās manuālī kādam ir jābūt riepu spiedienam pēc ražotāja aprēķiniem, kā arī slinkuma dēļ nemāk pareizi pateikt cik ļoti bremžu uzlikas nodilušas. Un nobalansēt ratus viņiem kaut kā ar neizdodas ar pirmo reizi.

Par kaut kā atprogrammēšanu varēs iespringt, tad kad remonta izmaksas pārvērtīsies neadekvātos ciparos. Pagaidām nav nepieciešams nodarboties ar kolhozu.

[J.K.jr.bad.]

Labs vakars!

Nu tad atskaite arī no manis. Tīrī tā, kā ietekmeļi saka: Kontentam un arī varbūt, kādam noder arī kādai praktiskākai lietai.
It kā nekas interesants nenotika, tik braucu, mainu eļļu un maucu tālāk. Bet tad oktobra beigās dRiftera informatīvo paneli piemeklēja nesmukais paziņojums par adBlue. Atkal problēma tā pati. Iemetās pēc aptuveni 15k nobrauktajiem km no iepriekšējās reizes. Ilgi nevilcinoties ņēmu un skūvēju to čuru sprauslu nost un kā par "brīnumu", šoreiz neko tur sliktu neatradu. Tad nu devos pie dīlera. Konstatēja, ka pati sprausla ir beigusi savu eksistenci. Bet 100% nedeva. Tad nu nolēmu riskēt un mainīt nost. Nav jau tik vecs tas auto, lai sāktu visādas amputācijas. Galu galā, gan jau ka drīz vien būs auto jāmaina un labāk, lai tas ir ar visiem tam oriģināliem orgāniem. Rēķins 550Eur, no kuriem pati sprausla ~ 300 pārējais visādas diagnostikas, nomaiņas utt. Un tad pirmos dažus tūkstošus km ar trīcošu sirdi devos ikdienas gaitā. Bet nu jau atkal ir nobraukti vairāki tūkstoši un pagaidām nekādu atkārtotu problēmu šajā sakarā nav bijis.

Tad kādā ļoti patīkamā saulainā Novembra beigu dienā, kad ārā bija kādi -10C. Nogriežoties pa kreisi pa galveno ceļu saņēmu normālu triecienu auto sānos. Auto pa 90 grādiem aizdriftēja (beidzot nosaukums dRifter attaisnojās!) un es nelielā satraukumā kāpu laukā skatīties, kas tad nu mums te ir noticies.
Izrādījās, ka ceļu dreifētājs pateicoties spožajai saulei, kas tam tieši acīs spīdēja virzienā no kura es tuvojos nemaz mani nebija pamanījis. Un tā bez bremzēšanas bija ielidojis man sānos.


Sākumā šķita, ka būs kaut kur pa krūmiem jāmeklē puse no mana auto, bet uzmetot ātri skatu, neizskatījās nemaz tik traki.


Vaininieks


Ar likumdošanai atbilstošām, bet laikapstākļiem nepārāk apriepojumu.


Man panelī sadegās visi iespējamie paziņojumi. Domāju, ka beigta balle, bet vēlāk ar katru nobraukto km pa vienam paziņojumam lēnām pazuda.


Lai gan no ārpuses skatoties nebija it kā nekas traks, bet ielūkojoties dziļāk varēja saprast, ka nav nemaz tik minimāli bojājumi. Vizuāli no ārpuses visas kaites nosedza plastmasas uzlikas. Zem tām varēja redzēt, ka sitiens tiešām bija labs. Un pateicoties, tam ka tas daļēji aizskāra ratu, virsbūve tika daudz mazāk bojāta.






Tā kā otrs braucējs bija ar Lisselli, tad pieņēmu lēmumu, ka jāsauc, tomēr, Ceļu policija. Un tas šķiet, ka bija pareizais lēmums, jo teorētiskā trajektorija pa kuru virzījos pa galveno ceļu bija tāda strīdīga. Kā jau mēs visi to darām - nogriežot iedomātā ceļa stūrus un tā kā iebraucot ne savā joslā. Bet nu pēc visu materiālu izskatīšanas CP, tomēr, mani atzina par cietušo un otru pusi par vainīgo.

Tad nu pēc notikušā atrādījām auto apdrošinātājam (man bija arī KASKO), aizlīmējām durvis, jo tās vairs normāli nepiegūla virsbūvei un turpinājām ekspluatēt auto pieciešot šo neērtību.


Gaidījām tāmes apstiprināšanu un laiku, kad varēs doties remontā. Kā remonta darbnīcu izvēlējos Amserv Motors servisu. Kapēc, gan neņemt dīleri, ja ir tāda iespēja. Varbūt, būs labāk. Varbūt.

Starp notikumu un auto nodošanu remontā parādījās TĀS dienas, kas pārsvarā ir tikai džekiem.


Nu jūs čaļi sapratāt. Sniegs gandrīz līdz olām, neviens vēl nav braucis..


Tas bija rīts, kad aizvedu sīko uz skolu un zināju, ka netālu ir lieliski ceļi šādām nodarbēm. Pats es bezmaz vai pidžammā un mājas čībās devos iekarot tāles zilās un neizbrauktās.
Un te manā priekšā parādās ceļš pa kuru vispār vēl neviens nav maucis! Kas par ekstāzi!


Apstājos, nobildēju faktu, jo kurš gan ticēs un maucu tālāk!
Bet prieki nebija ilgi. Ceļš vizuāli tāds plats, bet vienā brīdī jūtu, ka auto lēnām grib pats vairāk pa kreisi maukt. Tad nu laicīgi sabremējos, jo pa kreisi ir kādus metrus 3 dziļš grāvis.
Ar mokām atveru durvis un sāku nojaust, ka ir pēcpuse.




Lāpstas nav līdzi. Ir tikai divas rokas un vēl tik pat kājas neatbilstoši apautas. Tad nu sākās, kā saka stragls kādas stundas garumā. Labi, ka sniegs tāds svaigs un mīksts. Var daudz maz normāli ar rokām kājām tīrīt sev ceļu atpakaļ uz pamatceļu. Bet dēļ slīpā reljefa auto tik un tā vēlas tuvoties grāvim.




Bija jau izmisums un vēlme doties meklēt traktoru, kad atcerējos, ka esmu pēdējā laikā pārāk daudz OFF Road video skatījies un vajadzētu tā kā gūt no tā kādu labumu. Tad nu pieņēmu stratēģisku lēmumu samazināt gaisa spiedienu velkošajās, vai šajā gadījumā stumjošajās riepās. Protams, manometrs nav un nav nekādas vēlmes vēl palikt ar nobortētu riepu tad izvēlējos 30sek palaist nost gaisu, kas izrādījās bija tieši par pusatmosfēru spiediena samazinājums līdz 1.8Bar. Droši vien, ka ar manometra esamību būtu vēl laidis mazāk. Nezinu vai tas kā līdzēja, bet laukā tiku. Kā reiz, lai varētu atkal pa taisno braukt uz skolu pakaļ sīkajam. Protams, ka uz priekšu neuzdrošinājos braukt. Tikai atpakaļ pa savām pēdām uz ceļu pusi, kur kāda dzīva dvēsele jau bija braukusi.

Tad pienāca diena, ka it kā paziņoja, ka uz to un šo datumu man jāaizdzen auto uz remontu, bet par riteņa disku būs pašam jāmaksā, jo, eksperti ar daudzu gadu pieredzi un tai skaitā trasalogi saka, ja bojājumi uz diska ir radušies ne šī nelāgā notikuma sakarā. Bet nu es biju spītīgs un neatlaidīgs, jo zināju, ka nekādu bojājumu nebija. Tad nu daudzas dienas trenkājot tos ekspertus pārliecināju viņus, ka viņi nav dievi un nezin visus gadījumus pasaulē. Un panācu savu, ka arī lietā diska nomaiņu apmaksā 100%. Ar uzskatāmiem piemēriem parādīju, kādi bojājumi parasti rodas uzbraucot uz apmales un ar ko tie gadījumi atšķiras no manējā.


Tagad nu informācija, vai pareizāk sakot maiņas auto testdraivs. Tā kā man tāda saskaņā ar KASKO līgumu pienācās, tad no BTA savā pārvaldībā uz remonta laiku, kam bija jābūt aptuveni 10 dienas dabūju savā rīcībā Toyota Yaris Cross. Diezgan svaigu. Ar knapiem 8K km tāfelē.


Pēc pases datiem automāts (variators, bet tāds ļoti sakarīgs), FWD (eksistē arī AWD versijas), 1.5L pencīns (3cyl) + Hibrīds. + vēl visas normālās lietas, ka mūsdienīgam auto pienākas: Adaptīvais, Apple CarPlay utt.
Kā redzam viens otrs ražotājs vairs nemēģina neko noslēpt zem haubes. Laikam, jau tas nevienam nav vajadzīgs.


Tā kā šī bija mana pirmā pieredze ar hibrīdu, tad es kā autočalis to labprāt ar visu kritiku, kas manī mīt ar izbaudīju. Un, aizskrienot faktiem priekšā, esmu ļoti patīkami pārsteigts kā tas viss strādā! Vismaz šājā, laikam Toyotas 5 hibrīda paudzē.


Sākšu ar to, ka lai gan auto saucas Yaris Cross, no Yaris tur nekā nav. It sevišķi jau izmērs. Tā kā remontā auto atdevu Amserv Motors, kas ir Toyota dīleris, tad saņemot atpakaļ savu auto no remonta naski izstaigāju salonu un pasēdēju tuvākajos, pēc izmēra, modeļos, kas bija Toyota piedāvājumā. Un secinājums ir tāds. Teikšu, ka šokējošs. Yaris Cross ir divkājainām radībām, kas nav ļoti garāki (183cm) un lielāki (94kg) par mani ir ietilpīgākais un ērtākais auto. Galvenā un būtiskākā atšķirība, starp šo, C-HR, Corrola Cross, Corrolla Sedan ir tas, ka tikai iekš Yaris azmugurē sēžot, man virs galvas ir brīvi 3-4cm. It kā izskatās, ka kājām vietas nebūs aiz sevis apsēžoties, tomēr, patiesība ir tāda, ka ceļiem vieta ir pilnīgi pietiekama, turklāt pašas pēdas mierīgi var pagrūst zem krēsla priekšā, kas dažos citos auto ir problēma.


Visos pārējos, ir kapi. Nu vēl C-HR ir tākā vieta, ja nedaudz galvu pieliektu turu, bet Corrola Sedan vispār čau. Tur savi cm pieci trūkst kaut kādai laimei. Par Corola Cross vispār biju šokā, ka tur galva griestos ieduras. Varbūt, tas bija tāpēc, ka konkrētajam modelim bija panorāmas jumts? Bez panorāmas jumta auto bija aizslēgts. Gribēju arī jaunajā Prīmusā iekāpt, bet arī tas bija aizslēgts. Īpašas vēlmes nebija prasīt, lai kaut ko atslēdz. Bet vizuāli jaunais Prīmus diezgan eleganti izskatās. Ieguglējiet.


Tad nu sākām iepazīties ar savu rezerves spēkratu, kā izrādījās uz visu maksimāli pieejamo laiku, kas bija 15 dienas, jo kā jau nojautāt, mans dRifters netika laikā pabeikts. Un ne tik.

Tā kā ārā ziema ar sniegiem, tad pirmais ko novēroju, ka riepas diezgan labi rok, kā saka. Pat intereses pēc, nobildēju modeli un ražotāju. Tie bija Westlake SW618. Uz ledus kā jau uz ledus, bet pa sniegu un asfaltu ļoti atzīstami!


Atpakaļ skata kamera ļoti labā kvalitātē, vismaz salīdzinot ar dRifterim uzstādīto. Tiesa gan ļoti ātri aizmet ciet, ja apkārt ir slapjums.


Auto labi vadās, bet piekare es teiktu ir nedaudz par štengru. Mana instrumentu kaste bagažniekā to vien darīja ka grabēja pa nelīdzeniem ceļiem.
Stūre, daudz par štengru. Rokas piekūst pēc kāda laika. Tas bija tāds kaitinošs moments.


Tad vēl, pēc, dRiftera īsti nepatika vadības taustiņu izvietojus uz stūres. Kā redzat bildē, tad lai tiktu līdz taustiņiem, kas ir tuvāk stūres vidum, tev ir tā kā jānoņem roka no stūres rata. Varbūt, sīkums, bet noteikti nav patīkami.
Pēc dRiftera, kuram, šķiet ir vislabākais taustiņu novietojums un stūres rats kā tāds, šis viss bija kā tāds apgrūtinājums. Lielākais dRiftera plus ir tas, ka adaptīvās kruīza kontroles pārslēgšanas mehānismi atrodas aiz stūres rata, ļoti labā un ērtā vietā un tev nevajag visu laiku blenzt uz stūres ratu, lai saprastu, kā tagad izdarīt manipulācijas ar šiem kontroles rīkiem. Arī pēc 1000 nobrauktiem km ar šo auto šī bija kā tāda neērtība.


Displejā daudzas un dažādas iespējas kaut ko pārslēgt un vērot. Nekāda tahometra vairs tur neatradīsiet, tikai tādu kā ekonomaizeru, kas tev rāda, ko tavs auto dara. No kādiem avotiem ņem spēku tavas pēcpuses pārvietošanai.


Krēsli ērti, vismaz priekš manas pakaļas un salīdzinot ar dRifteri. Un kas tad pat galvenais? Protams, ka patēriņš. Lai gan viss varētu liecināt, ka būs jaudas trūkums, kā nekā tikai kaut kādi 116 kombinētie zirgi un tikai 120Nm. Pašmasa, laikam bija ~1200kg, toties ar to visu nevienu brīdi nejutu, ka jaudas būtu par maz. Protams, nav nekād m57 ar M5 killer chipu, bet ikdienai un arī šosejai pilnīgi pietiekami. dRifterim uz šosejas ir lielākas problēmas ar apdzīšanu (130Zs un 300Nm). Un kopējais vidējais patēriņš 5L. Tas ir pa ziemu. Vasarā, gan jau, ka kādu puslitru es ar savām spējām vēl varētu nomest. Bākas lielums 36L, bet pie 30L jau rāda, ka atlicis vairs nav ar ko braukt. Tā ka ar vienu bāku mierīgi 600km. Galīgi neslikti. Tiesa gan līdz ražotāja utopiskajiem 3.6L/100km ir patālu. Rekomendēju visiem!

Nobeigumam neliela atsauksme par 3cyl dzinēja darbību. Ir pastiprināta vibrācija, ja tikai nedaudz gāzē, tad pat tāda patīkama ņurdoņa, bet ja gāzi grīdā, tad ir tādas pašas sajūtas kā VAG grupas pēdējās paaudzes 1L 3cyl autiņos. Šķiet, ka tūlīt svaigi cepts klanis tiks izšauts laukā. Jocīgākais, vismaz, par VAG grupas dzinēju ir tas, ka sievas VW Fox (2008), kuram ir 6v 1.2L motors nekādu tādu vibrāciju un jocīgu skaņu nav... Varbūt, pie vainas 12v?

Tad nu pienāca šī piedzīvojuma otrā daļa. Kā jau nojaušat, tad dRifters vēl joprojām nav gatavs. Maiņas auto esmu spiests atdot, bet par laimi Amserv man piedāvā, kādu no saviem maiņas auto. Un, protams, tā ir Toyota. Šoreiz Corolla Sedan. Arī svaiga, ar ~2000km Tāfelē.


Arī hibrīds, automāts, bet šoreiz ar 1.8L 4cyl dzinēju. Uzreiz teikšu, ka var just, ka ir 4cyl. Viss strādā maigi, klusi un bez liekām vibrācijām. Auto pēc pases datiem ir kādi 200kg smagāks par Yaris. It kā kaut kādi 120Zs, 140Nm. Iešanas ziņā, varbūt, kapeiku jestrāks. Bet tas nav fakts.
Panelis arī digitāls un tāds grafiski glaunāks. Laikam ir kaut kāds svaigāks softs. Salona apdare tā pat kā Yaris, diezgan laba un patīkama, cik nu var Toyota mūsdienās tāda būt. Krēsli, uz pirmo piesēdienu šķita, foršāki mīkstāki. Tik vēlāk sapratu, ka šis mīkstums, tomēr, liek tev ik pa laikam dīdīties tajā un cietie Yaris krēsli ir komfortablāki ilgtermiņā.


Vēl viena riktīgi kaitinoša lieta, kas tika novērota abām šīm Toyotām ir priekšējā vējstikla apsilde. Kā redzat bildē logu slotiņu un loga appūtes sprauslas atrodas ui ku tālu. Vienu sniegaini ledainu rītu laicīgi iedarbināju auto lai atsalst logs un kas tad nu. Logs ir vaļā, bet slotiņas vēl joprojām piesalušas klāt! Tizli!


Bet kā tad ar patēriņu Corollai? Tieši tāpat. Tie paši 5L. Paspēju nobraukt ar to 500km. Un arī esmu patīkami par to pārsteigts. Tā ka hibrīds, laikam, tomēr, ir štelle! Vismaz tāds svaigs un moderns. Neko nezinu par vecākām paaudzēm un citiem ražotājiem.

Bet tad nu šodien, beidzot pienāca tā diena, ka beidzot mans auto bija gatavs. Pagāja tieši 3 nedēļas!
Jaunas durvis, jauns disks, jauna arka, jaunas plastmasas.


Tad nu priecīgs un laimīgs pienāku pie auto, atslēdzu, beidzot kā baltais cilvēks ar rokas rokas pieskārienu rokturim, nevis kā tāds ubags mēģinot atrast kurā kabatā esmu nolicis atslēgu. Jā, jā, ļoti izlepis tipiņš, bet kas ir redzējis laimi, to vēlas katru dienu Taisu vaļā aizmugurējās, nomainītās durvis un jūtu, ka būs slikti. Kamēr, nepieliek spēku, tikmēr tās nepārāk vēlas kustēties. Tad nu atdevu auto atpakaļ servisam, lai sataisa tā kā vajag. Bija papildus 15min jāuzgaida un tad viss bija kārtībā.


Jauns disks. Tiesa gan arī šajā servisā neviens neskatās cik tad daudz bārus ražotājs ir paredzējis pūst iekšā riepā. Bija savus standarta 2.2Bārus rekomendēto 2.9Bar vietā iepūtūši.


Tā ka tagad tik atliek braukt un neiekļūt tamlīdzīgās situācijās, jo iesēžoties savā šūpuļkrēslā, kurā esmu pavadījis vairāk nekā 100K km sajutos kā mājās. Kā savās, ne svešās čībās. Nu jūs saprotat par ko es runāju. Varbūt, ne visi, bet tās sajūtas nāk tikai ar vecumu.

Cerams, ka kāds no visa šī garā palaga gūs arī kādu noderīgu informāciju.

P.S. Vēl par Toyotām atcerējos tādu lietu, ka adaptīvās kruīzkontroles ļoti patīkami strādā. Tuvās gaismas ciešamas, bet tālo gaismu darbību var tikai ievērot, ja labi ieskaties un nepalaid garām mirkli, kad tās tiek ieslēgtas. Abos gadījumos bija parastās halogēnās gaismas. Tad vēl miglas lukturi spīd aptuveni 2m uz priekšu. Tālāk, nezinu ko tās dara. Bet, varbūt, miglā tālāk ar nevajag?